Kopējās atminēšanās jautājums • IR.lv

Kopējās atminēšanās jautājums

Lauris Gundars. Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A. Dienas Grāmata, 2021.
Inguna Daukste-Silasproģe, Domuzīme

Romāna Svešam kļūt centrā ir rakstnieka Laura Gundara stāstījums par PSRS okupācijas laika Latvijas pretošanās kustības dalībnieku, faktiski par vienu no tās simboliem Gunāru Astru (1931—1988), kurš tekstā saukts par Gunāru A., tajā atainotas arī Astras dzīves ceļā sastaptās personas, to skaitā tās, kuras lēmušas un ietekmējušas viņa likteni1. 

Autors romānā sevi atklāj gan kā laikmeta vērotāju, vēstītāju un pētnieku, gan kā dramaturgu un režisoru. Laiks tiek «režisēts», epizode pēc epizodes virknēta dramaturģiski pārdomātā secībā. Reizēm hronoloģiskums pat nav būtisks, tā vēl skaudrāk apliecinot, ka nekas daudz jau nav mainījies. Tomēr laika nogrieznis nav vienkārši kāds vispārējs pagātnes laiks, tas ir Laura Gundara un Gunāra A. dzīves laiks, kas aplūkots no dažādiem skatpunktiem un pat hierarhiskā izkārtojumā — skolēns, dēls, vīrs, varas funkcionārs, burta kalps u. tml., kur katram sava «zināšana», savi filtri. Tekstā arī daudz precīzu autobiogrāfisku atsauču2, Gundars atklāj, kā padomju okupācijas laiks ietekmējis viņa dzimtu. 

Grāmata sākas ar 1976. gadu, kad jauns puisis ar mikrofona galviņai līdzīgu frizūru beidz mācības vidusskolā (bet šo rindu autore tikai sāk skolas gaitas). Savukārt Gunārs A. 1976. gadā ir atgriezies mājās Lucavsalā pēc soda izciešanas Mordovijā, kur bijis ieslodzīts par pretpadomju darbību — dzimtenes nodevību un spiegošanu. Grāmatas pirmajā daļā lielāka uzmanība pievērsta 1961. gadam (Gunāra A. pirmā apcietināšana) un 1976. gadam, otrajā daļā izgaismots 1983. gads ar otro Gunāra A. apcietināšanu, un tās galvenā ass ir tiesas prāva un apsūdzība, paša Gunāra A. nu jau slavenā aizstāvības runa decembrī.  

Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu Gunārs A. nepiedzīvo, taču varam lasīt Laura Gundara pārdomas par dzīvi Latvijā pēc PSRS sabrukuma, kad sarežģīti atrast jaunās dzīves mērauklas, viegli apmaldīties «malduguņu mirgā piekrastes krūmu biežņā» (124). 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu