Cēzars un Kleopatra • IR.lv

Cēzars un Kleopatra

Ilustrācija — Dagne Devjatnikova
Māra Vilde, Domuzīme

Ketevana jeb Kleopatra nāca pasaulē 1949. gadā. Vecākiem, inteliģentam pārim, jau bija pāri četrdesmit, kas tolaik bērna laišanai pasaulē skaitījās visai vēls vecums. Tikai pēc daudziem gadiem atklājās, ka Kleopatra ir pieņemts bērns. Līdz tam neviens to pat nevarēja iedomāties, turklāt gan meitai, gan abiem vecākiem bija zilas acis. 

Viss bija kārtībā līdz brīdim, kamēr muti neatvēra kaimiņiene ar iesauku Maigā Kloāka. Viņas vīrs un bērnu tēvs bija gejs — Kloāka Miša. To zināja viss rajons (nu nē tak, kāds viņš gejs, sludināja pati Maigā Kloāka — viņš ir tas biseksāls!). Neglaimojošais pavārds pielipa ne tikai vīram un sievai, bet arī viņu bērniem un vēlāk pat mazbērniem — attiecīgi Kloāka Givi, Kloāka Irinola utt. Rau, šī kaimiņiene arī palaida baumas, ka Kleopatra ir adoptēta. Sākumā neviens neticēja, bet, kad to apstiprināja visu zinošā Makvala, bija vien jātic. 

Vecāki Kleopatru ļoti mīlēja un dažnedažādi lutināja. Abi bija labi audzināti un izglītoti. Tēvs Simons, kad pie viņiem kāds ienāca — pat ja tas bija bērns —, steidza aizpogāt krekla augšējo podziņu. Mamma Mzija ienācējam lika justies tā, it kā tieši viņa šeit būtu pietrūcis, bet nu viss ir kārtībā.

Diemžēl Kleopatra vecākiem nelīdzinājās itin nemaz — par draudzenēm izvēlējās ielas skuķus un runāja ielas žargonā. Kaimiņš Afendijs arvien teica: klau, es uzaugu pie beķera un viņa sievas, kura neprata lasīt (Afendija vecāki bija pazuduši kara laikā), bet runāju tīrā literārā gruzīnu valodā. Tavi vecāki runā izcili labā un bagātā valodā, kā tu vari teikt — «tur, tam turējam; nu, šito pašu»? Tev vārdu trūkst?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu