Ir šaubas, vai ārpus Afganistānas būs tik ļoti manāmas talibu uzvaras sekas
Amerikāņu kolektīvajā atmiņā iededzināts attēls, kā pēdējais helikopters paceļas no Saigonas vēstniecības jumta brīdī, kad Ziemeļvjetnamas karaspēks jau ieņēmis pilsētu un svin uzvaru pār ASV daudzus gadus ar asinīm un dolāriem baroto Dienvidvjetnamu.
ASV prezidents Džo Baidens bija solījis, ka līdzīgas ainas neatkārtosies Afganistānā pēc viņa lēmuma izvest pēdējos pāris tūkstošus karavīru no valsts, kurā Amerika karoja gandrīz divdesmit gadus. Tagad Baidenam jāskatās video, kurā liels skaits afgāņu skrien un cenšas vēl pēdējā brīdī ierāpties militārajā kravas lidmašīnā, kura tūlīt laidīsies prom un atstās viņus zemē, kas nonākusi Taliban fundamentālistu varā.
Skati no Kabulas ir drausmīgi, tie dabiski izraisa līdzjūtību pret visiem tiem tūkstošiem Rietumu valstu un organizāciju palīgiem — ierēdņiem, tulkiem, biroju darbiniekiem, šoferiem un citiem —, kuriem gan pašiem, gan viņu ģimenes locekļiem draud talibu atriebība par sadarbību ar neticīgajiem. Pārņem drūmas domas, iedomājoties miljoniem meiteņu un sieviešu likteņus zem talibu smacējošā šariata.
Taliban gan cenšas sūtīt signālus, ka ir mainījušies — kāds viņu runasvīrs pat sniedzis interviju vietējā televīzijā žurnālistei, kurai pat nebija aizklāta seja. Tomēr pieredze rada dziļas šaubas, vai šis «liberālisms» saglabāsies arī pēc tam, kad viņi būs pilnībā konsolidējuši varu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.