Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam • IR.lv

Dīzeļdzinēju loma kravas pārvadājumos līdz 2030. gadam un pēc tam

5
Ilustratīvs attēls
Ričards Andersons, "CrossChem" valdes priekšsēdētājs

Eiropas Savienība (ES) šovasar publiskojusi vēl vērienīgākus plānus cīņai pret klimata pārmaiņām (Fit for 55 jeb Piemēroti 55), lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 55%. Jaunie plāni izvirza stingrākus CO2 emisiju standartus vieglajām automašīnām un furgoniem, kamēr uz smagās kravas transportu attiecas iepriekš nospraustais mērķis emisiju samazināšanā par 30% līdz 2030. gadam. Eiropas zaļais kurss rada lielu spiedienu transporta nozarei, taču joprojām nav skaidrs, kā tiks darbinātas rītdienas bezizmešu kravas automašīnas.

Smagās kravas automašīnas ir galvenais kravu pārvadājumu veids Eiropā un rada apmēram vienu trešdaļu pasaules enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē. Tāpēc dienu no dienas zaļā kursa nospraustie mērķi kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu smagā transporta ražotājiem un uzņēmumiem, kuri izveidojuši spēcīgas piegāžu ķēdes un ir atkarīgi no preču un izejvielu pārvadājumiem.

Autotransporta sakārtošanas problēma eksponenciāli pieaug tādā kravu transporta segmentā, kam raksturīga augsta transportlīdzekļa masa savienojumā ar lielām braukšanas distancēm.

Visā pasaulē šobrīd tiek strādāts pie alternatīvām tehnoloģijām, kas varētu samazināt kravas transporta radīto ietekmi uz vidi, taču pašlaik šīm tehnoloģijām ir augstas izmaksas, mazs kalpošanas laiks un trūkstoša uzpildes infrastruktūra. Nozare ir ļoti pacietīga, taču emisiju daudzums ir jākontrolē jau tagad.

Dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies, lai ierobežotu gaisa piesārņojumu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu radīto vides piesārņojumu. Mūsdienīgi dīzeļdzinēji ar emisiju kontroles sistēmām apvieno ievērojamu degvielas ekonomiju un gandrīz nulles slāpekļa oksīda (NOx) emisiju, padarot tos par vienu no ekonomiski izdevīgākajiem transporta radīto emisiju samazināšanas risinājumiem laikā, kamēr alternatīvās tehnoloģijas kravas transportam ir tikai izstrādes stadijā. Ārpus Eiropas un mazattīstības valstīs dīzeļdzinēju ar emisiju kontroles sistēmām loma tā ekonomiskā izdevīguma un gaisa piesārņojuma ierobežošanā tiek paredzēta vēl  ilgāka.

Selektīvā katalītiskā reducēšanas sistēma (SCR, no angļu val. Selective Catalytic Reduction) pašlaik tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām emisiju kontroles sistēmām, lai izpildītu emisiju standartus un prasības, kā arī lai novērstu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Sākotnēji SCR sistēmas tika izmantotas tikai stacionārās elektrostacijās un rūpnieciskās iekārtās, bet tagad tās plaši izmanto arī dīzeļdzinējos, sākot ar smagajām kravas automašīnām, vieglajām automašīnām un beidzot ar lokomotīvēm un kuģiem. SCR darbina dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue®, kas būtiski samazina automašīnu izplūdes gāzu kaitīgo izmešu nokļūšanu vidē, neitralizējot apmēram 98% no dīzeļdzinēja radītajiem NOx nekaitīgā slāpeklī un ūdens tvaikos.

CrossChem savā darbības laikā kopš 2007. gada ir saražojis vairāk nekā miljardu AdBlue® litru. Iestājoties par ilgtspējīgas transporta nozares attīstību, esam aprēķinājuši, ka mūsu ražotais izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrums AdBlue® neitralizē 195 gramus NOx uz 100 km – tādējādi kopumā esam palīdzējuši neitralizēt 390 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē, atbalstot Eiropas zaļā kursa nospraustos mērķus, kamēr citas, ekonomiski izdevīgas degvielas alternatīvas kravas transportam ir mazattīstītas.

Komentāri (5)

Elektriķa dēls 06.08.2021. 14.00

Nezin kāpēc elektrotransporta ieviešanas fani aizmirst pastāstīt, kur tad ņems to elektroenerģiju ar ko šo transportu darbināt un par cik varētu kāpt tās cena ! Tikpat dīvaini ir protestēt pret gāzes vada NORD STREAM būvniecību aizmirstot, ka Vācijā joprojām darbojas akmeņogļu elektrostacijas ! Ieteiktu iepazīties ar elementāriem aprēķiniem par to ko nozīmē aizstāt pašlaik darbojošās elektroenerģijas ražošanas jaudas ar alternatīvatīvajām – https://odo.lv/Blog/200928?language=lv
https://odo.lv/Blog/210713

+3
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > Elektriķa dēls 06.08.2021. 15.23

    Paldies, šo saiti nezināju. Bet i bez tās sen jau redzams, ka “zaļais kurss” apdraud cilvēci vairāk, kā tādas nelietīgas nodarbības kā narkotiku vai cilvēku tirdzniecība. Tikai ej nu iestāsti to “zinātniekiem” un politikāņiem, kas no zaļuma barojas. Vai sv.Grētas pielūdzējiem, brīvo presi ieskaitot.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 07.08.2021. 09.49

Vai no ekoloģijas viedokļa atmaksājas un galu galā ir lētāks krekls, kas ražots komplektējot pa visu pasauli? Varbūt ir jāsāk ar to, ka jāmaina uzstādījums un ekonomika ir jāpadara vairāk pašpietiekama, tā vietā, lai domātu, kā efektīvi dzenāt kravas transportu.
Nav izdevies lasīt par aviācijas un satelītu biznesa % ietekmi uz ekoloģiju.

0
0
Atbildēt

1

    QAnon > lindab456 07.08.2021. 13.49

    Attīstoties robotizācijai visu varēs saražot uz vietas un Ķīna vairs nebūs planētas fabrika, jo roboti gan Ķīnā, gan ASV pelna vienādi. Korejā automobiļu dzinēju ražošanā cilvēks vispār nepieliek savu roku.
    Dzenāt transportu, protams, ir idiotisms, tikai es nespēju iedomāties, kā “chain migration” ietvaros Baidens un demokrātu partija, bez transporta pāri Atlantijas okeānam dabūs miljardu nēģeru un pus miljardu arābu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

QAnon 05.08.2021. 13.29

Visus dīzeļdzinējus, bet īpaši lielos, kā kravas automašīnām, autobusiem, lokomotīvēm un kuģiem var pārveidot, lai tie darbotos ar dabasgāzi, kur dīzeļdegviela sastādītu 5-10% no patērētā. Jau diezgan sen Volvo ražo tādus kravas auto. Protams ir jābūt tendencei visu transportu pārvest uz darbināšanu ar elektrību, kas būs gan lētāk, gan dabai draudzīgāk.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu