Partneris, kuru sadzird

Āgenskalna apkaimes biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Kārkliņš stāsta, kāpēc negrib sasisto logu efektu Pārdaugavā un ko var paveikt maza un aktīva biedrība

Dienas vidū Nometņu iela pie Āgenskalna tirgus atgādina dārdošu upes straumi — tik intensīva un skaļa ir satiksme, ka brīžiem traucē saklausīt sarunas biedru. Viens no iedzīvotājiem pievilcīgākajiem Rīgas rajoniem šogad iegūs atjaunotu centru — gada beigās jābūt rekonstruētai simtgadīgajai tirgus ēkai, arī jaunam priekšlaukumam, kuram idejas varēja pieteikt un par tām balsot paši iedzīvotāji. Mazu jubileju — trīs gadus — 16. augustā atzīmēs Āgenskalna apkaimes biedrība, kas apvieno 31 aktīvu rīdzinieku. Kopš 2018. gada biedrība ir Rīgas Apkaimju alianses biedre. Jūlijā tā izdeva jaunu pastaigu ceļvedi Āgenskalna vietzīmes 2021, kas ir jau otrais triju gadu laikā, papildināts ar tematiskiem pastaigu maršrutiem un audiogidiem.

Cik daudz pilsētai var dot biedrība, gribu uzzināt no Roberta Kārkliņa, Āgenskalna apkaimes biedrības valdes priekšsēdētāja. Viņš par mūsu tikšanās vietu izraugās kafejnīcu ar zīmīgu nosaukumu Visi savējie netālu no tirgus.

Pats ir dzimis āgenskalnietis, dzīvo pie Uzvaras parka un par Āgenskalna bagātību uzskata tieši parkus. Biedrības izdotais ceļvedis, pēc Roberta domām, ir labs veids, kā veicināt un stiprināt lokālpatriotismu un interesi iepazīt vietu, kur dzīvojam. Ceļvedis jaunas lietas par Āgenskalnu atklājis arī Robertam, tā autore ir biedrības kultūras projektu koordinatore Anta Straumēna. Biedrības spēks esot kompetenču apvienošana, saka Roberts. «Esam apvienojušies dažādu profesiju cilvēki, un tas dod iespēju darboties dažādos virzienos, ne tikai ceļvedi veidojot, bet arī infrastruktūras, arhitektūras mantojuma saglabāšanā, satiksmes drošības uzlabošanā un ļoti svarīgi — Āgenskalnam raksturīgā zaļuma saglabāšanā.» Vēl viens virziens, kur iesaistīti biedrības eksperti, ir jaunā dzelzceļa Rail Baltica projekta uzraudzība. Āgenskalniešu pozīciju par harmonisku dzelzceļa iekļaušanu vidē pauž arhitekte Madara Gibze. «Esam aktīvi darbojušies pēdējos divus gadus un ceram, ka tiks ievērota lielākā daļa no ieteikumiem, lai dzelzceļš būtu ieguvums apkaimei, nevis to sadalītu,» bilst Roberts. 

Apkaimju biedrības pēdējos gados Rīgā izaugušas kā sēnes pēc lietus. Ko tās dod iedzīvotājiem? Roberts uzskata, ka biedrība var būt labs sarunu partneris gan pašvaldībai, gan valstij. To sadzird, tai ir zināmi ceļi, kā sasniegt lēmējus un panākt rezultātu, kas ir svarīgs iedzīvotājiem. «Tur ir tā jēga,» atzīst Roberts. «Mūsu mērķis ir, lai Āgenskalns kļūtu vēl labāks un patīkamāks dzīvošanai.» Vecajās apkaimēs, kāda ir arī Āgenskalns, cilvēki cits citu vairāk pazīst. Grūtāk klājas jauno dzīvojamo rajonu biedrībām, kur iedzīvotāji ir atsvešinātāki. Nule Ziepniekkalnā izveidota biedrība, taču no 58 Rīgas apkaimēm 24 nav iedzīvotāju pārstāvniecības. 

Par Āgenskalna biedrības dibinātāju Roberts kļuva, kad tās dibināšanas sapulcē nokļuva pēc arhitekta Oto Ozola aicinājuma. Citi biedrības dibinātāji jau bija tikušies iepriekš. Rīgā bija izveidota Apkaimju alianse. Biedrības dibināšana sakrita ar laiku, kad notika diskusija par Āgenskalna tirgus saglabāšanu, «ar iepriekšējo nomnieku tika lauzts līgums, nekas nesanāca arī tad, kad tirgu no privātā apsaimniekotāja pārņēma Centrāltirgus, beigās Āgenskalna tirgu slēdza pavisam», atceras Roberts. 

Vēsturiskais tirgus Āgenskalnam nozīmīgs ir gan kā simbols, gan arī kā ģeogrāfiskais centrs. Tas būs svarīgs arī turpmāk Pārdaugavas attīstībai, domā Roberts. Pašvaldība, ne bez sabiedrības spiediena, ļāva tirgu iznomāt un atjaunot tā funkciju privātuzņēmējam — Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas rekonstrukciju SIA Kalnciema iela sāka 2018. gada decembrī, bet tirgu apmeklētājiem plānots atvērt šogad decembrī. Nupat sākta tirgus grīdu betonēšana, lielus ieguldījumus prasījusi vēsturisko vērtību saglabāšana — metāla logu un oriģinālā koka griestu seguma atjaunošana. Drīz būšot pabeigta ēkas fasādes, logu un durvju atjaunošana, bet septembrī iecerēts atvērt tirgus iekštelpas apskatei potenciālajiem tirgus nomniekiem, medijiem stāstījusi viena no biedrības dibinātājām un Kalnciema kvartāla attīstības vadītāja Una Meiberga.

Roberts cer, ka līdz ar tirgus atvēršanu vajadzētu būt sakārtotam arī tā priekšlaukumam, kas top pēc biedrības idejas projekta. 2019. gadā Rīgas dome Apkaimju alianses spiediena rezultātā sāka līdzdalīgās budžetēšanas projektu konkursu — pašvaldība piešķir noteiktu naudas summu, viena projekta maksimālās izmaksas varēja būt 100 000 eiro. Savukārt biedrības iesniedz projektus, un iedzīvotāji par tiem balso. Tad pašvaldība izlemj, kurus projektus apkaimēs īstenot. Pirmais šāds projekts jau īstenots — tas ir sporta laukums Brasā. Otrais būs Āgenskalna tirgus priekšlaukuma labiekārtojums. Roberts uzbur ainu, kas atvērsies, kad noņems laukuma iežogojumu, — pašreizējās autostāvvietas vietā būs soliņi, zaļumi, arī publisks ūdens krāns un vieta, kur padzerties suņiem, laukums būs krāsains, te varēs izvietot gan skulptūras, gan Āgenskalna centrālo Ziemassvētku egli. «Mūsu ideja bija diezgan detalizēti izstrādāta,» saka Roberts. Šādiem līdzdalības projektiem finansējumu nesaņem biedrība, tos īsteno pašvaldība. Tirgus priekšlaukuma projektu izstrādāja arhitektu birojs Laaga Architects. 

«Šobrīd vairāk ir īsāki mērķi, kas sasniedzami, piemēram, bibliotēkas iekārtošana bijušajā izpilddirekcijas ēkā,» par nākamo ieceri stāsta Roberts. Viņam jāatgriežas pagātnē, jo viens no pirmajiem biedrības darbiem bija Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāles Zvirbulis (Jaunatnes dārzā starp Melnsila un Lapu ielu) izglābšana no nojaukšanas. Izrādījās, ka silikātķieģeļu apšuvums slēpj 19. gadsimta koka vasarnīcu. Biedrība apturēja ēkas nojaukšanu, tagad nams uz 30 gadiem nomā nodots komercuzņēmumam ar nosacījumu, ka koka ēka ir jārekonstruē un tai jābūt publiski pieejamai. Paralēli biedrība meklēja jaunas telpas bibliotēkai. Pēc remonta un iekārtošanas bibliotēka atradīsies Pārdaugavas izpilddirekcijas Smiļģa ielā lielās ēkas pirmajā stāvā. 

Kā trešo taustāmo biedrības veikumu Roberts min 30 km/h braukšanas ātruma ierobežojumu Āgenskalnā. Tas bijis viens no pirmajiem Rīgā. «Pēc tam bija Centra un Grīziņkalna rajonā, top Čiekurkalnā,» stāsta biedrības vadītājs un uzsver, ka visā Eiropā ir tendence pilsētās ierobežot ātrumu. Biedrība Satiksmes departamentam ierosinājusi šo zonu vēl paplašināt.

Viens no skaļākajiem projektiem ir lielveikalu ķēdes Lidl veikala būvniecības ieceres apturēšana Kalnciema ielas stūrī. Biedrība tiesā iesūdzējusi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu, apstrīdot objekta būvatļauju. Biedrībai ir vairāki iebildumi pret Lidl celtniecību pretī Kalnciema ielas tirgum. Pirmais — Āgenskalnā neiederīgais un vidi nerespektējošais arhitektoniskais risinājums, kas tagad tiek pārstrādāts. «Lai arī ir veikti uzlabojumi, uzskatām, ka ēka šajā vietā joprojām ir neiederīga, tā ir pārāk liela,» saka Roberts. Otrs iebildums ir pret autostāvvietu. Sākumā bijis paredzēts laukums 250 auto. «Āgenskalnā nevienam no pārtikas tirgotājiem nav vairāk par 30—40 autostāvvietām,» saka Roberts. «Tas vēl vairāk palielinātu transporta plūsmu, vēl vairāk ietekmētu tranzītu Kalnciema ielai paralēlajās Kapseļu un Kristapa ielās, kuras jau tagad šoferi izmanto apbraukšanai.» Lai arī projekta attīstības gaitā panākti daži uzlabojumi, biedrība neatkāpjas no prasībām pret ēkas arhitektūru un milzīgo stāvvietu, «jo esam par attīstību, kas respektē vidi un esošo arhitektūru, Āgenskalnam raksturīgās iezīmes». Tiesa būvatļaujas apstrīdēšanas lietu skatīšot septembrī, saka Roberts. 

Atsevišķa raksta tēma būtu Āgenskalna apbūve, jo lielākā Āgenskalna apkaimes daļa atrodas vēsturiskās apbūves aizsardzības teritorijā. Tai Rīgas dome noteikusi aizsardzības noteikumus, kas palīdz saglabāt šīs vietas burvību. «Viss ir savstarpēji saistīts — uzlabojot publisko telpu, uzlabojas dzīves kvalitāte. Tam ir sniega bumbas efekts,» saka Roberts. «Ir tāds jēdziens — sasisto logu efekts. Tur, kur ir sasisti logi, arī apkārt to kļūst arvien vairāk. Bet ir arī pretēja tendence,» noteic Roberts, kura vadītā biedrība vēlas pašvaldībai vairot izpratni par to, ko grib apkaimju iedzīvotāji.

Ēdienkarte

Cēzara salāti ar vistu

Vokpannā gatavoti dārzeņi ar olu nūdelēm terijaki mērcē

Ūdens ar citronu