Rīgas tirgotājs Maksimilians Hēflingers 19. gadsimta beigās Jaunmīlgrāvī nodibināja Krievijas impērijā pirmo un lielāko superfosfāta rūpnīcu. Tās korpusi līdz mūsdienām nav saglabājušies, taču rīdzinieki vēl ilgi, runājot par to pusi, mēdza teikt: «pie Hēflingera fabrikas»
Maksimilians jeb Maksis Hēflingers (vāciski Höflinger) nāca no baltvācu tirgotāju un uzņēmēju dzimtas, kuras pārstāvjus varēja sastapt gan Latvijas, gan Igaunijas teritorijā.
Maksis piedzima 1857. gada 25. jūnijā Pērnavā, ģimnāzijas izglītību guva Rīgā un 1881. gada 21. maijā ar sekmju atzīmi «ļoti labi» Rīgas Politehnikumā saņēma inženiera ķīmiķa diplomu. Sakariem ar Politehnikuma ķīmiķu aprindām viņa turpmākajās gaitās bija liela nozīme. Un tā nebūt nebija nejaušība, ka jau 19. gadsimta beigās Politehnikumā, ko vēlāk pārsauca par Rīgas Politehnisko institūtu, sāka lasīt minerālmēslu ražošanas tehnoloģiju kursu. Gatavoja jaunos speciālistus nozarei.
«Paldies par atbalstu»
Hēflingeru dzimtai 19. gadsimta 80. gados Rīgā un Jelgavā piederēja vairāki uzņēmumi. Vispirms jauneklis līdzdarbojās linu vērptuvē Jelgavā, tad kļuva par brāļa Artura Hēflingera celulozes un šķīstošā stikla fabrikas direktoru un līdzīpašnieku Rīgā, Ūdens ielā 6/7.
Taču 1892. gadā Maksis Hēflingers izšķīrās par savu biznesu. Jaunmīlgrāvī pie Mīlgrāvja kanāla viņš dibināja pirmo superfosfāta — mākslīgo fosfora minerālmēslu — ražotni Krievijas impērijā Ķīmiskā fabrika M. Heflingers un kompānija jeb M. Hoeflinger & Co.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.