Vēsturiska ūdens pudeļu vitrīna • IR.lv

Vēsturiska ūdens pudeļu vitrīna

Aldim Škutānam patīk tikties klātienē — paspiest roku, aprunāties, jūtot otra reakciju un attieksmi. «Man kabinetā vienmēr ir svaigs gaiss, jo es lielāko dienas daļu esmu kustībā ārpus tā.» Foto — Edmunds Brencis
Krista Draveniece

SIA Venden izpilddirektora Alda Škutāna darbavieta

Uz galda dators, liela A4 formāta pierakstu klade un vairākas ģimenes fotogrāfijas — tas ir viss, kas SIA Venden izpilddirektoram Aldim Škutānam ikdienā nepieciešams, lai pārvaldītu kuplo 210 cilvēku komandu. Un mašīnas atslēgas, jo liela daļa no darba dienas nereti tiek pavadīta ārpus Rīgas — uzņēmuma ražotnē Cēsīs vai filiālēs, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās. 

Sekcijā blakus galdam redzamas dažādas ūdens pudeles. «Mums tā pilnā vēsture un arhīvs atrodas Cēsīs, bet arī savā kabinetā glabāju dažādus jaunākus un vecākus paraugus. Ikdienā nemitīgi domājam, kā uzlabot savu produktu, ko mainīt, un pudeles palīdz atcerēties, kādas krāsas dizainā vēsturiski esam izmantojuši, varam arī paskatīties, vai ar laiku etiķetes neizbalē. Vizuāli vēsturiskais stūrītis palīdz ģenerēt jaunas idejas,» atklāj izpilddirektors. 

Škutāns katru rītu ceļas ap sešiem, pirmo kafijas krūzi mierīgi iemalko mājās, tikmēr apkopo domas. Saprot, cik lieliem varoņdarbiem prāts šodien gatavs. Ja nav iedvesmas un termiņi atļauj nesēsties uzreiz pie rakstāmgalda un dokumentiem, Škutāns labprāt brauc uz Cēsīm. «Pandēmija mūsu biznesa nišu nav īpaši apstādinājusi, viss notiek, varbūt biežāk apspriežamies tiešsaistē vai videoformātā attālināti, bet darba temps noteikti nav piestājis,» viņš skaidro. Pašam tomēr labāk patīkot tikties klātienē. Paspiest roku, aprunāties, jūtot otra reakciju un attieksmi. «Man kabinetā vienmēr ir svaigs gaiss, jo es lielāko dienas daļu esmu kustībā ārpus tā,» viņš smejas. 

Rūpēties par 210 cilvēkiem noteikti nav viegls darbs? Venden izpilddirektors stāsta, ka viņa kabineta durvis vienmēr ir atvērtas un telefons ieslēgts, ir gatavs risināt jebkuru problēmu un uzklausīt darbiniekus. «Mūsu kolektīvā ir dažādu gadagājumu cilvēki, tāpēc saprotam, ka vienota motivācijas sistēma nestrādā. Jā, nauda visiem patīk, un tās vienmēr būs par maz, bet tikai ar to vien nepietiek, tāpēc meklējam dažādus veidus, kā motivēt darbiniekus. Kam vajag televizoru, tam gādājam televizoru, kuram gribas ballīti, tam rīkojam ballīti,» Škutāns nosaka ne bez ironijas. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu