Baidena administrācija vairs necentīsies apstādināt Nord Stream 2
Labi nav. Tagad atliek minēt — cik būs slikti?
21. jūlijā ASV un Vācija nāca klajā ar kopēju paziņojumu «par Ukrainu, Eiropas enerģētisko drošību un mūsu klimata mērķiem». Nosaukums vērienīgs, bet teksta būtību var pateikt dažos vārdos: Baidena administrācija vairs necentīsies apstādināt Nord Stream 2.
Paziņojums izraisīja sašutumu un satraukumu Kijevā un Varšavā, dusmas ASV Kongresā un nosodījumu no politikas vērotājiem, kuri satraucas par Krievijas draudiem Eiropai. Nord Stream 2 ir jau otrais gāzesvads, kuru Gazprom izbūvē Baltijas jūrā no Ustjlugas ostas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijas ziemeļu krastā, lai apietu līdz šim nozīmīgākos gāzes piegādes ceļus caur Ukrainu. Pirmais Nord Stream tika pabeigts 2011. gadā, darbs pie otrā gāzesvada varētu noslēgties jau šogad augustā. Nord Stream 2 kapacitāte ir 55 miljardi kubikmetru gāzes — gandrīz precīzi tikpat, cik Gazprom 2020. gadā transportēja caur Ukrainu un par kuriem Kijeva iekasēja 2,1 miljardu dolāru.
Daudzi uzskata, ka nepieciešamība izmantot Ukrainas kontrolē esošo infrastruktūru, lai piegādātu Rietumeiropas valstīm gāzi, iegrožoja Krievijas agresīvās tieksmes pret kaimiņvalsti. Ja turpmāk varēs iztikt bez šiem sauszemes cauruļvadiem un vāciešiem nedraudēs salšana ziemā tāpēc, ka Kremlis nolēmis uzspiest savu gribu Kijevai, ģeopolitiskais līdzsvars Eiropas austrumos varētu būtiski mainīties. Pat ja gāzes plūsmas pārvirzīšana neatraisa rokas militārai agresijai, zaudētie miljardu lielie ienākumi padarīs Ukrainas jau tā nelīdzeno reformu ceļu vēl krietni akmeņaināku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.