Sašutums par stabiņiem Rīgas ielās noturēsies tikai līdz rudenim
Reizi gadā mēdz būt vismaz nedēļa, kad nekas svarīgs pašmāju politikā nenotiek. Nupat valdība ir atvaļinājumā, Saeima arī, un pat vienmēr aktuālā epidēmija un vakcinēšana riņķo daudzreiz izmaltu argumentu veļasmašīnā pirms ļoti vajadzīgiem, taču vēl tikai gaidāmiem politiķu lēmumiem.
Kad nekas svarīgs nenotiek, var rakstīt par to, ka nekas svarīgs nenotiek.
Daudzi nepiekritīs — ir taču stabiņi Rīgā! Stabiņi taču ir ārprāts un skandāls! Vēl daži citi vai varbūt tie paši kliegs, ka jau pavisam drīz notikšot vismaz trīs tautas nobalsošanas.
Pat tikai viena tautas nobalsošana ir liels notikums, protams, ja notiek. Taču viens no piesolītajiem referendumiem būtu par to, ka skolotāji var nevakcinēties, otrs — ka visi citi arī var nevakcinēties. Bet trešo Satversmes tradicionālie rediģētāji gribētu par bērnu taisīšanu ģimenē. Tas dažus satrauks vienmēr, tāpēc politiķus uzbudina pirms vēlēšanām, tomēr jācer, ka, pat atsvaidzināts ar Ungārijas karodziņu Putina drauga Orbāna atbalstam, tas paliks pasākums savējo pulciņa uzmundrināšanai. Šo trīs iniciatīvu bīdītāju šaurais loks pārklājas, bet pašlaik, kā var nojaust, tvīkst cerībās, ka Putina draugs Lukašenko arī Latvijā ieplūdinās bēgļus, pret kuriem atkal cīnīties, lai latviešu rasi apdraud ne tikai geji. Taču pagaidām nekas no tā visa nav noticis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.