Kannu kinofestivāls pandēmijas laikā
Skatītāju pilnas atvēsinātas kinozāles un gruzdošs karstums Kruazetas bulvārī — tā pāris vārdos var raksturot šāgada Kannu kinofestivāla noskaņu. Par pasaulē nozīmīgāko kinofestivālu dēvētais notikums noslēdzās 17. jūlijā — šogad tas tika pārcelts no maija uz jūliju un norisinājās ar gada pārtraukumu. 2019. gadā izziņoja tikai programmā iekļautās filmas, taču, atsakoties samierināties ar iespēju festivālu rīkot tiešsaistē, organizatori pagājušogad festivālu atcēla vispār.
Dzīres vīrusa ēnā
Vēl šāgada pavasarī, kad kļuva zinams, ka festivāls notiks jūlijā, nepārejošās pandēmijas dēļ tā šķita pārdroša ideja. Taču solītie drošības pasākumi viesa cerību — ieeja festivālā, tikai uzrādot vakcinācijas sertifikātu vai negatīvu 48 stundu laikā taisītu Covid-19 testu, bet atrašanās iekštelpās — aizsargmaskās. Viens no testēšanas punktiem — gluži vai ironiski — bija vietā, kur iepriekšējā festivālā atradās dažādu valstu (arī Latvijas) filmu tirgus paviljoni.
Šogad festivālu pavadošais tirgus bija krietni letarģiskāks, jo daudzi kinonozares pārstāvji izvēlējās to «apmeklēt» tiešsaistes formātā, nevis klātienē uz vietas. Līdz ar to gan pilsētā, gan festivāla norises vietās bija mazāk viesu: ierasto 40 tūkstošu vietā Kannas šogad apmeklējuši 28—29 tūkstoši dalībnieku.
Atgriežoties pie epidemioloģiskajām hronikām, jābilst, ka dzīvē, protams, drošības pasākumu ievērošana bija krietni selektīvāka, nekā tika solīts, par ko festivāls arī saņēma brāzienu no medijiem, un vēlāk drošības pasākumu «muskuli» sasprindzināja spēcīgāk. Taču atrašanās kinozālē līdzās svešiniekiem no gandrīz visas pasaules tik un tā uzdzina sava veida nervozitāti — nākas secināt, ka pie vienpatības var pierast pārsteidzoši ātri.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.