Slīkstam!

Vācijā piedzīvotie «tūkstošgades» plūdi paceļ ekstremālo laika apstākļu latiņu un draud aizskalot arī politiskās karjeras

Jau dažas dienas pirms Vācijas rietumos piedzīvotajām spēcīgajām lietavām Eiropas Meteoroloģijas aģentūra izplatīja brīdinājumu par «ekstrēmiem» plūdiem, jo datormodelēšana uzrādīja, ka vētru dēļ ūdens līmenis upēs sasniegs tādu līmeni, kāds nav redzēts pēdējos 500 un pat 1000 gados. Līdz pagājušajai piektdienai, 16. jūlijam, šīs prognozes izrādījās graujoši precīzas: dzīvību zaudējuši vairāk nekā 150 cilvēku, bet 1300 personu atrašanās vieta vēl nebija noskaidrota. Glābšanas vienību helikopteri no jumtiem cēla nost ciemu iedzīvotājus, kuri tur bija paglābušies pēdējā brīdī, jo ielas apslīka burtiski dažu minūšu laikā, vienlaikus radot nopietnus jautājumus par Vācijā rūpīgi izstrādātās plūdu brīdināšanas sistēmas efektivitāti.

Daudzās vietās cietušie un amatpersonas vēlāk stāstīja, ka viņi tika pārsteigti pilnīgi nesagatavoti, jo ierasti rāmie strauti un upes strauji pārvērtās par mutuļojošām krācēm, sev līdzi aizraujot automašīnas, mājas, tiltus un visu pārējo, kas pagadījās to ceļā.

«Tas viss notika tik ātri. Ja centies kaut ko iesākt, tas jau bija par vēlu,» televīzijas kanālam ARD stāstīja kāds Šuldes (740 iedzīvotāju) iedzīvotājs. Cauri ciemam plūstošā Āres upe izgāja no krastiem, gabalos saraujot rūpīgi būvētās koka mājas, bet ielās novietotās automašīnas peldēja pa ūdens virsu kā vannā iemestas gumijas rotaļlietas.

Vēlēšanu jautājums?

Šīs Vācijā piedzīvotās ekstremālās lietusgāzes uzkrītoši liecina, ka klimatu maina siltumnīcefekta gāzu emisiju radītā sasilšana. Pētījumi parādījuši, ka šādi plūdi tiek piedzīvoti arvien biežāk gluži vienkārša iemesla dēļ: siltākā atmosfērā uzkrājas vairāk mitruma, pēc tam izraisot stipru lietu.