Spītējot pandēmijai, aizvadītā gada laikā vairākās Rīgas apkaimēs viena pēc otras durvis vērušas jaunas mākslas galerijas un kultūrtelpas
Elizabetes ielas devītā nama pagrabā, kur agrāk darbojās kafejnīca un konditoreja Mazā Luna, tagad saimnieko tās īpašnieku meita, jaunā māksliniece Emīlija Brieze. Pēc intensīviem uzkopšanas un šķirošanas darbiem telpas, kas pēdējos desmit gadus kalpoja kā ģimenes noliktava, jūnijā atkal vēra durvis apmeklētājiem, nu jau kā radošā telpa EIX. Attālinātajās mācībās pavadītie mēneši Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas pirmā kursa studentei likuši saprast — apgūt mākslu zūmā ir grūti, tāpēc jādara kas praktisks.
Kopā ar kursabiedrenēm radošais darbs pārcēlās uz Elizabetes ielas pagrabu, ko jūnijā noslēdza grupas izstāde. Iespēja izmēģināt roku izstādes kūrēšanā un producēšanā, strādāt kopā ar domubiedriem, laikus sastapties ar izaicinājumiem, kādus nākotnē varētu nest mākslinieka vai kuratora profesija, ir jauno autoru galvenie ieguvumi, kuriem ceļā nestāv pat pagrabtelpu pelējuma smārds.
Arī mākslinieces Artu Raitumu un Lindu Vilku izveidot savu — Rīgas Augstāko galeriju — pamudinājuši pandēmijas ierobežojumi. «Maija vidū viss joprojām bija ciet. Aiz muguras bija tukšais periods, visi bija noilgojušies pēc mākslas, un arī mēs gribējām parādīt to, ko esam izdarījušas, tikties ar mākslas cilvēkiem,» motivāciju skaidro Arta. Drīz vien privātas studijas vizītes abu turpat esošajā darbnīcā pārtapa idejā par galeriju, kas vienlaikus ir savveida manifests — apliecinājums mākslinieka nepieciešamībai pēc vietas, kur izstādīties, un, ja tādas nav, radīt to pašiem. «Pandēmijas laikā arvien aktuālāks kļuva jautājums — ja institūcijas, galerijas ir ciet, ko darīt māksliniekam?» Arta norāda, ka šobrīd arvien biežāk vērojama tendence, ka mākslinieks uzņemas kuratora un galerista lomu.
PLATFORMA JAUNAJIEM
Vairāki galeriju dibinātāji, pārzinot nozares aizkulises, kā galveno iemeslu savas telpas veidošanai min vēlmi sniegt «platformu» jaunajiem kolēģiem. Garāmgājēji, kuri aktīvi neseko līdzi klusākām Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm, visdrīzāk pat nebūs pamanījuši, ka puspagrabā Ģetrūdes ielas galā galeriju LOW kopš pārcelšanās uz jaunajām telpām līdzās Zuzeum nomainījusi cita — DOM. To vada septiņi jaunie mākslinieki, kuri savus vārdus publiski neatklāj, lai gan kopš jūnija sākuma sarīkojuši jau divas izstādes, dzejas lasījumu vakaru un intensīvo programmu cer turpināt līdz oktobrim, kad sāksies nākamā gada notikumu plānošana. Par «radniecīgiem», lasīt — izstādīšanas vērtiem, viņi uzskata tos māksliniekus, «kuriem ir, ko pastāstīt».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.