Atklājas spraigs intelekts, daudzpusīgums un enciklopēdisks vēriens
2019. gada nogalē Brēmenē izdotais sējums ar Garlība Merķeļa (1769—1850) korespondenci aptver viņa rakstītās un viņam sūtītās vēstules no 1789. līdz 1846. gadam. Tajā apkopotās līdz mūsdienām saglabājušās 628 vēstules, kas izkaisītas 32 valstu 47 bibliotēkās, visticamāk, veido mazāk nekā desmito daļu no visas Merķeļa sarakstes.
To veidojis vācu literatūrzinātnieks Dirks Zangmeisters sadarbībā ar Tomasu Taterku un mūžībā aizgājušo Merķeļa pētnieku Jorgu Drevu daudzu gadu garumā, apsekojot bibliotēku reto grāmatu un rokrakstu nodaļas visā pasaulē.
Sācies ar interesi par Merķeļa biogrāfiju, šis entuziasmā balstītais darbs ir pāraudzis sākotnējo ieceri. «Merķeļa romāns», kā tas nodēvēts kādā vācu recenzijā, ir lasāms kā vesela laikmeta atspoguļojums, ievedot lasītāju pārsteigumiem bagātā pasaulē.
Kā ikviens avotu izdevums, arī šis ir daudzbalsīgs. Sarakste ar ievērojamiem laikabiedriem mijas ar vēstulēm no mazpazīstamām, vēstures aizmirstībā ieslīgušām personām. Līdzās slavenajai sarakstei ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu Karlu Gotlobu Zontāgu par Latviešiem vai vēstuļu apmaiņai ar Elīzu fon der Reki, kurā diskutēts par dzimtbūšanas atcelšanas problēmām, lasāma, piemēram, darījumu sarakste un ķildošanās ar cenzoriem. Lielā vēsture te saplūst ar mazo ikdienas dzīves vēsturi, nozīmīgi sabiedriski notikumi ar sīkām sadzīves problēmām. Tikpat kā nav saglabājušās Merķeļa privātās vēstules ar ģimenes locekļiem, un maz iespējams uzzināt par viņa intīmo dzīvi. Kaut gan Merķelis labprāt izmantoja epistulāro žanru savos literārajos un publicistiskajos darbos, ikdienā viņš nerakstīja izsmalcinātas un literāras, drīzāk lietišķas vēstules.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.