Iespējams, šie būs pēdējie Jāņi, kuros šašliku varēsim ēst no vienreizlietojamajiem plastmasas šķīvjiem
Piesārņojums pasaules ūdeņos ir satraucošs. Ja neko nemainīsim, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju! Bez jokiem — jūrās atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu. Tas ir par 500 reizēm vairāk nekā zvaigžņu skaits mūsu galaktikā, liecina 2017. gadā ANO publicētie aprēķini.
Vides problēmas ir tikai daļa no bēdas, ko šis piesārņojums rada. Jūras iemītnieki plastmasas daļas apēd, un tas ir viens no veidiem, kā tā nonāk arī mūsu organismos. Austrijas vides aģentūras veikts pētījums 2018. gadā pirmo reizi atklāja mikroplastmasas klātbūtni cilvēka izkārnījumos. Tas radīja milzu rezonansi, tomēr šķita arī likumsakarīgi, ņemot vērā, ka pirms tam mikroplastmasas daļas tika atrastas arī pārtikā un dzērienos, ieskaitot alu, medu un krāna ūdeni.
Vēlāk Arizonas Valsts universitātes pētnieki atrada plastmasu arī cilvēka plaušās, aknās, liesā un nierēs. Šis naftas izcelsmes produkts ir burtiski visur, taču tas, kādu ietekmi tas uz mums atstāj, joprojām nav īsti skaidrs. Daudzas pasaules valstis apjautušas, ka šādi turpināt mēs nedrīkstam. Arī Latvija to vidū.
Aizstāj ar papīru un bambusu
Gandrīz pusi no jūras piesārņojuma rada vienreizlietojamie plastmasas trauki, vēl ceturto daļu — plastmasas atkritumi no zvejniecības rīkiem, rāda Eiropas Komisijas rīcībā esošie dati. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc 2019. gadā Eiropas Parlaments nolēma ar šo gadu ieviest nozīmīgus aizliegumus un ierobežojumus vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem. Līdz ar Saeimas pieņemto Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu šie ierobežojumi no 3. jūlija stājas spēkā arī Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.