Pesticīdu lietošanā Latvijai ir otrais straujākais pieaugums Eiropas Savienībā. VARAM darba grupā nonākusi iniciatīva aizliegt miglošanu kilometra attālumā no lauku mājām, kas nozīmētu pesticīdu aizliegumu 97% lauksaimniecības zemju
Ir saulains piektdienas rīts. Rapšu lauks pie Kaives ciema dūc. Bitēm šis ir karstākais darba laiks. Tepat, lauka malā, brangu ozolu paēnī bitenieks Māris Kreicbergs noceļ viena stropa jumtu un ļauj mums ielūkoties bišu mājā. Šī drava ir tikai neliela daļa no viņa 800 saimju lielās bišu saimniecības, kas izvietota 45 vietās Kurzemē.
Lielākā daļa bišu izmitinātas pie rapšu laukiem, jo pēc rapšu medus ir lielākais pieprasījums gan Vācijā, gan Skandināvijas valstīs, kur nonāk kurzemnieka medus.
Šajā pavasarī, kad blakus esošais rapšu lauks tika nomiglots ar pesticīdiem, daļa bišu neatgriezās stropos. «Varētu novelt uz miglošanu,» saka Māris. Bet patiesībā pie tā bijuši vainojami laikapstākļi. Uz stundu, divām uzspīdējusi saulīte, tad atkal aukstums un vējš. Bites par ātru izskrēja no stropa pie tikko plaukstošajiem rapšu ziediem un atpakaļ vairs netika. «Kam nav zināšanu, var nodomāt — vakar te migloja, gan jau noindēja,» Māris noteic.
Šā rapšu lauka saimnieks ir Linards Selivanovičs. Viņa saimniecībai pieder 1800 hektāru zemes, kur tiek audzēti arī ziemas kvieši, kukurūza un lucerna. Lai milzu platības apsaimniekotu, zemnieks ņem talkā arī pesticīdus jeb augu aizsardzības līdzekļus. Piemēram, agri pavasarī nomigloja ar insekticīdu, lai lauku pasargātu no kukaiņiem, «citādi viņi izēd rapsim ziedkopas, un tur nekas nesanāk». Kad rapši ir ziedos, insekticīdus viņš vairs neizmanto, lai gan likums to ļauj darīt naktīs pēc plkst. 22, kad bites ir stropos. Daļa lauku šogad tika migloti arī ar fungicīdu pret balto puvi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.