Pašvaldību vēlēšanas liek satraukties par zemo līdzdalību un jautāt — kāpēc jaunajos novados redzamas tās pašas vecās sejas?
Pašvaldību vēlēšanas ievadījušas lielu pārkārtošanos, bet nelielas pārmaiņas — pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs 43, nevis 119 vietvaru, tomēr kardinālu varas maiņu lielākajā daļā pašvaldību šīs vēlēšanas nenesīs. 29 pašvaldībās no 40 uzvaru ir guvusi patlaban pie vara esošā partija vai esošais mērs, 16 pašvaldībās kāda no partijām ir ieguvusi absolūto vairākumu.
Pārsteigums ir zemā vēlētāju aktivitāte — zemākā kopš neatkarības atjaunošanas. Tikai 34% balsstiesīgo ir devušies pie vēlēšanu urnām. Tas ir par 16% mazāk nekā iepriekšējās vietvaru vēlēšanās 2017. gadā. Viszemākā vēlētāju aktivitāte bija Kurzemē un Zemgalē.
Rekordisti
Tikai četrās pašvaldībās līdzdalība pārsniedza 40% — Preiļos, Saulkrastos, Balvos un Ādažos. Preiļu salīdzinoši augsto vēlētāju aktivitāti (45) var skaidrot gan ar novada iedzīvotāju apzinīgumu, gan alkām pēc pārmaiņām, pārliecināta ir reģionālā laikraksta Vietējā Latgales Avīze redaktore Viktorija Nečajeva. Šobrīd gan esot bažas, ka pārmaiņu vietā iedzīvotāji var saņemt problēmas. «Pat divu augstāko rezultātu ieguvušajām partijām kopā ir tikai sešas balsis, kas nenodrošina vairākumu 15 deputātu domē. Negribētos, ka atkārtojas situācija, kāda bija Aglonā, kad deviņi deputāti pārstāvēja astoņus politiskos spēkus,» saka Viktorija Nečajeva.
Tikmēr rekordists ar zemāko vēlētāju aktivitāti ir Bauskas novads — tur pilsoņa pienākumu izpildīja tikai 27% balsstiesīgo. «Mēs paši esam izbrīnīti par tādiem rādītājiem,» atzīst vietējā laikraksta Bauskas Dzīve galvenā redaktore Anita Rozentāle.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.