Vai centrālās bankas un valstu valdības brūvē ekonomikai potenciāli bīstamu kokteili no apjomīgām finanšu piešpricēm un parādsaistībām? Ir Nauda aptaujāja četrus pieredzējušus finansistus par to, kas gaidāms vērtspapīru tirgos gada otrajā pusē. Kā tos ietekmēs tautsaimniecības atkopšanās no Covid-19 krīzes un aizvien plašākais vakcinācijas process?
Tuvojamies inflācijas šokam
Atis Krūmiņš, Luminor Asset Management Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā
Šo pavasari var saukt par «optimisma pīķa» periodu, jo uzlabojumi ir novērojami daudzās jomās — vakcinācija, uzņēmumu peļņas rādītāju izaugsme, ekonomiskā aktivitāte, nodarbinātības tendences u. c. Taču domāju, ka vakcinācijas pozitīvā ietekme finanšu tirgos lielā mērā jau ir ietverta cenās. Finanšu tirgi ir krietni priekšā notikumiem mūsu ikdienā, tajos ietekme varētu būt arī tieši pretēja, jo vakcinācijas progress samazina attaisnojumus valdībām sniegt tiešu palīdzību uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Ja pēc kāda laika atskatoties ieraudzīsim pārmērības finanšu tirgū, viens no būtiskākajiem to iemesliem būs bijis tieši dāsnais valdību atbalsts. Negribu teikt, ka tas ir bijis kaut kādā ziņā lieks un nevajadzīgs, noteikti ne. Tomēr, ja valdību tiešais atbalsts sasniedz 20—30% no IKP (kā ASV), tad kopā ar ārkārtīgi zemām procentu likmēm un citiem stimuliem no centrālajām bankām tas ir bīstams kokteilis finanšu tirgiem.
Pie horizonta jau tagad var saskatīt apstākļus, kas liek būt piesardzīgiem. Tirgus fokuss pēdējā laikā ir novirzījies uz inflāciju. Zemās bāzes efekts pagājušajā pavasarī, loģistikas piegāžu ķēžu sarežģījumi un pastiprināts pieprasījums pēc izejvielām ir inflācijas indikatori, arī uzņēmumu vadītāju paustais un praktiski novērojumi ikdienā liecina, ka tuvojamies nelielam inflācijas šokam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.