Kontemplācijas skolotājs un rakstnieks Juris Rubenis izdod jaunu grāmatu Starp divām bezgalībām, kas vēsta par praksēm apziņas paplašināšanai
Priecīgs un mundrs, Rubenis Zoom intervijā māj ar roku. Viņam šī vasara sākusies labi: pats un visa ģimene vakcinēti — jūtas drošībā no Covid-19. Arī meditācijas un garīgās izaugsmes seminārus Lūžņā Kurzemē un Integrālās izglītības institūtā Ķīpsalā jūnijā cer atsākt klātienē — vakcinēti būšot visi pasniedzēji.
«Jūtas droši, jo vakcinēts» Rubeņa gadījumā gan nenozīmē, ka iepriekš, vairāk nekā gada garumā, viņš būtu juties bailīgi un nedroši. Kopš leģendārais luterāņu mācītājs un Atmodas laika līderis distancējās no Latvijas Luteriskās baznīcas, garīgos meklējumus vēršot plašāk, viņš pārtraucis satraukties par daudz ko. Piemēram, uz jautājumu, vai pandēmijā bija noraizējies par biznesu (jo meditācijas nams Lūžņā un Integrālās izglītības institūts Rīgā nozīmē ne tikai garīgos apvāršņus, bet arī uzņēmējdarbību), Rubenis atteic — īsti ne, ja būtu jāpiesaka maksātnespēja, tad pieteiktu, bet tā taču nav vienīgā cilvēka dzīves komponente.
Vai ticīgie cilvēki pandēmiju ir izturējuši vieglāk vai grūtāk par neticīgajiem?
Es vairos lietot formālu cilvēku sadalījumu. Kas mums dod tiesības izdarīt šādu izvērtējumu? Vai tas, ka cilvēks apgalvo — esmu ticīgs? Bet ko viņa izpratnē nozīmē būt ticīgam? Tieši tāpat, ja kāds saka, ka ir neticīgs, tas bieži nozīmē nevis to, ka viņu neinteresē garīgie jautājumi, bet gan to, ka viņš nepieņem reliģiju konkrētas izpausmes. Līdz ar to cilvēku sadalījums ir riskanta lieta.
Es tam pieietu citādi. Ir cilvēki, kuri vienā vai otrā veidā sajūt lielāku saikni ar visu kopumu, un ir cilvēki, kuri jūtas atdalīti no kopuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.