Vēlēšanas, kas mainīs daudz ko un, iespējams, neko

Brīdī, kad pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana jau ir sākusies un tepat tepat ir 5. jūnijs — vietvaru vēlēšanu galvenā diena, Ir skaidro, kuros novados un valstspilsētās gaidāmas lielākās intrigas un ar ko šajās vēlēšanās saistās visvairāk nezināmo

Pirms 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir daudz jautājumu. Cik aktīvi cilvēki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem? Kas notiks ar mēriem ilgdzīvotājiem, kuri pie varas ir jau trīs četrus sasaukumus un šur tur pat vairākas desmitgades? Kas nonāks pie varas lielajos, jaunveidojamajos novados: vai «lielie brāļi» saglabās teikšanu, vai arī jaunpievienotajiem mazākajiem novadiem izrādīsies izšķirošā kārts? 

Neilgi pirms vietvaru vēlēšanām centāmies meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Katrā reģionā pa intrigai 

Katrā Latvijas reģionā var atrast pašvaldības, kurās dzīve rit salīdzinoši rāmi, bet ir arī pašvaldības — karstie kartupeļi, kur vienmēr valda intrigas un nespēja sadarboties. Un ir pašvaldības, kurās vadība ir «iesēdusies» un jauniem spēkiem ir grūti iegūt nopietnu pārstāvniecību. 

Vidzeme. Vidzemē var runāt par vairākiem mēriem ilgdzīvotājiem, kuru pašvaldības reģionālās reformas rezultātā nemainīsies vai arī iekļaus savās robežās citus novadus. Tāds ir Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) Valkas novadā (ar pārtraukumu amatā kopš 2001. gada), Uģis Mitrevics (NA) Siguldas novadā (kopš 2009. gada), Mārtiņš Bojārs (ZZS) Mārupes novadā (kopš 2009. gada), Arturs Dukulis (ZZS) Alūksnes novadā (kopš 2013. gada), Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) Valmierā (kopš 2014. gada), kas nu kļūs par administratīvo centru jaunajam Valmieras novadam, Māris Sprindžuks (LRA) Ādažu novadā (kopš 2013. gada), Jānis Rozenbergs (JV) Cēsu novadā (kopš 2013. gada), kura pozīcijas gan varētu pašķobīt sešu jaunpievienojamo novadu līderu dalība vēlēšanās no dažādiem politiskajiem spēkiem.