Kur vēži vasaro? • IR.lv

Kur vēži vasaro?

Marija Leskavniece

Kas jāzina, lai mājās varētu doties ar vēžiem pilnu tarbiņu

Romantiskais tēls ar ganu puiku, kurš krēslā lodā gar upes krastu, iekāris kaklā tarbu, un mēģina izķeksēt no ūdens kādu vēzi, nav mīts. Vēži ir nakts dzīvnieki, tie apdzīvo ūdenstilpju gultnes un dienas pavada slēpjoties. Tomēr jāievēro — ķert vēžus, izdzenot tos no alām vai slēptuvēm, Latvijā ir aizliegts. Tāpēc nāksies gaidīt diennakts tumšo laiku. Toties gandarījums garantēts! Vēži ir smalka delikatese, ko visvieglāk būs noķert jūlijā un augustā. Turklāt vēzis ir labākais ūdens kvalitātes indikators, tāpēc vēžojot varēsit pavadīt laiku tīros ūdeņos!

Latvijas ūdenstilpēs mūsdienās apzinātas četras saldūdens vēžu sugas, un tikai viena no tām ir vietējā. Toties tieši tā ir visdižciltīgākā un lielākā no visām — platspīļu jeb upesvēzis. Tā ir pret apkārtējās vides ietekmi jutīga suga, cietusi gan no tā dēvētā vēžu mēra, gan piesārņojuma. Turklāt tam par labu nenāk arī pārējās, invazīvās sugas, kas tiešā veidā platspīļniekam neuzbrūk, tomēr nepadara arī dzīvi vieglāku, jo mēdz ieņemt tā vietu ūdenstilpēs. No 1. oktobra līdz 30. jūnijam gan platspīļu, gan šaurspīļu vēžus ķert ir aizliegts, bet mātītes ar redzamiem ikriem nedrīkst ķert vispār nekad! To atšķirības zīme ir gludā čaula un neliels sarkans izcilnītis starp spīlēm.

Šaurspīļu vēzis lielākoties mājo ezeros un pie mums ieceļojis no Baltkrievijas. No platspīļu vēža tas atšķiras ar raupjo muguriņu, kas klāta ar nelieliem dzelonīšiem, un, kā jau vēsta nosaukums, ar šaurajām un garajām spīlēm. 

Bet signālvēzis jeb Amerikas vēzis ir zilgani vai sarkanīgi brūns ar strupām un īsām spīlēm, starp kurām skaidri pamanāms violets plankums jeb signāls. Šī suga Latvijā ievesta pagājušā gadsimta 80. gados. Savukārt dzeloņvaigu jeb svītrainais vēzis, kura dzimtene arī ir Amerika, Latvijā, visticamāk, ieceļojis no Lietuvas. Arī viņa izskatu nodod nosaukums — tam vienīgajam  ir svītrojums uz astes. Šo divu sugu pārstāvjus drīkst ķert bez skaita ierobežojumiem. Platspīļniekus un šaurspīļniekus — ne vairāk par 50 vienā reizē un arī tikai tad, ja konkrētajā ūdenstilpē nav citu ierobežojumu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu