Katram cilvēkam ir kāds īpašs koks, pārliecināta ir Amerikas latviete Māra Pelēce. Iedvesmojoties no latviešu dižkoku «kulta», viņa sākusi koku stāstu vākšanu gan dzimtajā Mineapolisā, gan Latvijā. Taču aicina nešķirot tos pēc izmēriem
Esmu pieņēmusi lēmumu, ka katru dienu centīšos sameklēt vienu koku stāstu, apņēmīgi paziņo Māra Pelēce, kas dzīvo ASV Minesotas pavalsts lielākajā pilsētā Mineapolisā. Divu pusaugu dēlu mammu, mākslinieci un režisori vienmēr aizrāvušas identitātes tēmas un starpdisciplināri projekti. Kolēģi visā pasaulē šoziem veidoja «pandēmijas mākslu», bet viņas rutīna izrādījās tāda pati kā arvien — darbs ar iepriekš uzfilmētiem materiāliem, kuri vēl nebija samontēti. Plus mājmācība bērniem. Krietni par daudz sēdēšanas istabā, tik ļoti trūcis svaiga gaisa!
«Vai tā nav mazliet pretruna: arī tad, ja gribi runāties par dabas lietām, sēdi pie datora vairākas stundas dienā?» viņa retoriski vaicā. «Pēc šī pandēmijas gada tik ļoti pietrūkst kontakta ar cilvēkiem! Sapratu, ka koku projekts būs mans pavadonis, atkal izejot no mājām plašākā pasaulē.»
Kolekcionēt bērzu smaidus
Māras attieksmi pret kokiem veidojusi nevis amerikāņu kultūra, bet Latvijā dzimušais vectēvs, rakstnieks Valentīns Pelēcis. Viņš arī Amerikā kokiem veltīja daudz lielāku uzmanību nekā jebkurš cits, ko Māra pazina. Klausīdamās vectēva atmiņās, meitene bērnībā iztēlojās, kā viņš ar savu vecotēvu Latvijā devies uz mežu. Turklāt jau trīs gadu vecumā viņam piederējis pašam savs mazs cirvītis! «Kad es pie vectēva gāju ciemos, mēs arī staigājām pa mežu,» atceras mazmeita. «Rudenī viņš aptina alumīnija foliju ap jaunajiem kociņiem, lai stirnas tos pa ziemu nenoēd. 1973. gadā, kad mamma un tētis nopirka māju, vectēvs pie tās iestādīja divas Ziemeļminesotas priedes. Vienu man un vienu — māsai. Tagad tās ir izaugušas.»
Vectēvs mēdzis pieminēt kādu īpašu bērzu tēva mājās Mālupes Ciršņos. «Kaut kas tā bērza mizā atgādināja smaidu,» saka Māra. «Uzaugot Latvijā, viņš katru rītu no sava loga esot paskatījies, kā «smaidošajam bērzam» iet.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.