Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc Covid periodā. Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.
Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.
Latvija sevi apliecinājusi ar augstu pakalpojumu kvalitāti
Latvija pēdējos gados sevi pierādījusi kā veiksmīgs un augošs darījumu un pasākumu tūrisma galamērķis. Ar ērtajiem starptautiskajiem avio savienojumiem, lidostas izdevīgo atrašanās vietu Rīgas un Jūrmalas pilsētu tuvumā un pakalpojumu piegādātāju augsto kvalitāti pēdējos gados bija novērojama darījumu un pasākumu nozares infrastruktūras strauja attīstība. Tika atvērtas vairākas jaunas pasākumu vietas, arī Baltijā lielākais konferenču centrs.
Ja pandēmijas sākumā šķita, ka nekas nevar būt vienkāršāks par tiešsaistes pasākumu organizēšanu, pašlaik realitāte ir pierādījusi, ka veiksmīgs tiešsaistes pasākums prasa daudz vairāk nekā Zoom saites izveidi. Esam sapratuši, ka arī augstas kvalitātes tiešsaistes pasākumam ir nepieciešama norises vieta – studija. Šobrīd “jaunā realitāte” ir radījusi hibrīdpasākumu vai figitālu pasākumu nišas uzņēmējdarbības attīstību, kur pasākuma organizēšana notiek klātienē, bet skatītāji un lektori var pieslēgties tiešsaistē. Kad situācija kļūs drošāka, varēs ierasties arī klātienē.
Veiksmīga hibrīdpasākuma lielākais izaicinājums ir vienlaicīgi spēt piesaistīt un noturēt gan klātienes, gan tiešsaistes apmeklētāju uzmanību.
Atšķirībā no klātienes pasākuma, kur apmeklētājam fiziski pamest telpu pasākuma laikā ir ja ne grūti, tad neērti, tiešsaistes pasākumos, it īpaši lielas auditorijas gadījumā, konferences telpu pamest ir nesalīdzināmi vieglāk. Līdz ar to konferenču rīkotāji saskaras ne tikai ar izaicinājumu piedāvāt labāko tehnisko risinājumu, bet arī nodrošināt augstu satura kvalitāti, jo kļūdas gadījumā tiek zaudēta auditorijas uzmanība, kas pēc tam ir skaidri redzams arī ievāktajos datos. Hibrīdpasākums iekļauj efektīvu komunikāciju pirms pasākuma un reģistrāciju, dinamisku programmas satura izveidi, augstas kvalitātes pārraides nodrošināšanu, apmeklētāju savstarpējās komunikācijas platformu, spēļošanas elementus izklaides daļai un citas aktivitātes, lai tiešsaistes pasākuma apmeklētāja uzmanība tiktu noturēta visneiedomājamākajos “fona apstākļos”.
Lai pasākumam būtu atbilstošs tehniskais un vizuālais nodrošinājums, ir nepieciešama gan tehnika, gan vieta, gan cilvēki, kas to prot profesionāli salikt kopā. Tā ir pilnvērtīga biznesa niša, kurā vairāki Latvijas uzņēmumi jau paguvuši sevi atzīstami pieteikt. Piemēram, pasākumu aģentūra 3K Management 2020. gada nogalē saņēma Ziemeļeiropas pasākumu organizētāju asociācijas balvu par vislabāk noorganizēto tiešsaistes pasākumu 5G Techritory. Šī konference tika aizvadīta 2020. gada novembrī un kā runātājus pulcēja 180 nozares ekspertus no visas pasaules, bet pasākumam pieslēdzās vairāki tūkstoši interesentu. Starp pretendentiem uz apbalvojumu tika nominēti vēl divi Latvijas uzņēmumi – radošā apvienība Skudras metropole un aģentūra Meduza Event. Uzņēmuma 3K Management radošais direktors Edgars Kuzmans, daloties pieredzē, uzsvēra, ka hibrīdpasākumi pilnībā neaizstās klātienes formātu, jo ar šādiem pasākumiem ir ļoti grūti radīt emocionālo piesātinājumu, kāds iespējams klātienes forumos, tomēr lietišķām biznesa konferencēm hibrīdpasākumi ir ļoti piemērots formāts.
Kā hibrīdpasākumi ietekmēs situāciju tūrisma nozarē
Iespējams, ka daļa tūrisma nozares var kritiski vērtēt hibrīdpasākumu pienesumu nozarei, taču vēlos akcentēt, ka pēc ierobežojumu mīkstināšanas, valsts atbalsts tiks sniegts tikai hibrīdpasākumiem vai klātienes formāta pasākumiem, kā nodrošināšanai būs nepieciešami visi ierastie nozares pakalpojumi – ēdināšana, transports, telpu noma, nakšņošana, tehniskie risinājumi u.tml. Tā būs arī iespēja organizēt daudz lielākus pasākumus, piesaistot plašāku auditoriju un pasaules līmeņa lektorus. Jārēķinās, ka pēc pandēmijas, pasaules tūrisma nozarē būs liela tirgus pārdale, daudzas no vecajām iestrādēm vairs nedarbosies. Cilvēki būs mainījuši savus ceļošanas paradumus un vismaz sākotnēji daudz rūpīgāk izvērtēs braucienu nepieciešamību un konkrēto galamērķi.
Tā kā pēc ICCA (International Congress and Convention Association) datiem, viena darījumu tūrisma ceļotāja tēriņi trīskārtīgi pārsniedz atpūtas ceļotāja tēriņus, ir pamats uzskatīt, ka darījumu un pasākumu tūrisma nozarē būs vērojama sīva galamērķu konkurence, jo visi ir ieinteresēti darījumu tūrisma atjaunošanā. Latvija šīs krīzes laikā ir paveikusi vairākus “mājasdarbus”, kas, situācijai stabilizējoties, palīdzēs nozares attīstības procesā. Viens no paveiktajiem darbiem ir Latvijas konferenču vēstnešu programmas dibināšana sadarbībā ar Latvijas Kongresu biroju un Rīgas Tūrisma attīstības biroju. Programmas mērķis ir popularizēt Latviju kā kongresu galamērķi, sastrādājoties ar Latvijā dzīvojošiem dažādu pasaules līmeņa nozaru ekspertiem. Otrs paveiktais darbs ir Latvijas pasākumu kalendāra – statistikas rīka izveide, kas ļaus monitorēt Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozares atlabšanu, kā arī strādās kā mārketinga rīks, prezentējot Latviju kā potenciālu galamērķi pasākumiem nākotnē. Trešais nozīmīgais darbs ir bijis konferenču, kongresu un semināru atbalsta instrumenta izstrāde.
Valsts atbalsts hibrīdpasākumiem
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir rosinājusi pārskatīt tūrisma nozarei pieejamos atbalsta instrumentus Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmā, paredzot līdzfinansējumu konferenču organizēšanai miljona eiro apmērā. Viena pasākuma organizēšanai pieejamais atbalsts ir līdz 12 tūkstošiem eiro. Atbalsts klātienes konferencēm jau bija pieejams līdz šim, bet pēc grozījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā uz līdzfinansējumu var pretendēt arī hibrīdpasākumu organizatori.
Noteikumi paredz, ka pasākumu organizatori varēs atgūt no 30 līdz 40 procentiem no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta nosacījumi ir saskaņoti ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem Covid‑19 vīrusa izplatības ierobežošanai. Proti, pulcēšanās ierobežojumu apstākļos atbalstu varēs saņemt pasākumi arī bez klātienes apmeklētājiem, bet, mazinoties ierobežojumiem, atbalstīti tiks tie pasākumi, kuri ārpus Rīgas klātienē pulcēs vismaz 25 cilvēkus, bet Rīgā – 50. Tādā veidā tiks veicināta arī pasākumu industrijas atkopšanās, jo starp attiecināmajām izmaksām būs ēdināšana, transports, tūrisma objektu apmeklējums, telpu noma, pasākuma norises tehniskās izmaksas un lektoru piesaiste. Par Latvijā organizētajām starptautiskajām digitālajām konferencēm atbalstu varēs saņemt uzņēmumi, kas Latvijā reģistrēti vismaz divus gadus un kas būs piesaistījuši vismaz divus Latvijā reģistrētus pakalpojumu sniedzējus. Apzināmies, ka tā ir lieliska galamērķa reklāma un ka ar šādu digitālo pasākumu formāta attīstību varam radīt interesi par Latviju dažādos pasaules reģionos. Tādēļ atbalsta nosacījumi ir elastīgi. Te gan jāuzsver, ka pasākumu organizatoriem jāņem vērā valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Esmu pārliecināta, ka hibrīdpasākumi darījumu tūrisma industrijā ir uz palikšanu, tādēļ aicinu nozari izmantot valsts atbalstu, lai atgūtos pēc krīzes un apliecinātu savu augsto profesionalitāti un konkurētspēju pasaules līmenī.
Pagaidām nav neviena komentāra