Savas naudas drukātāja • IR.lv

Savas naudas drukātāja

1
Sandra Stabinge. Foto no personīgā arhīva
Laura Dumbere

Pateicoties Krišjānim Baronam, mums ir Dainu skapis ar apkopotu tautasdziesmu mantojumu. Pateicoties Sandrai Stabingei, mums būs arī savs kultūraugu sēklu skapis

Pēc dzestrā un tik negribīgā pavasara visās lauku sētās, vasarnīcās un mazdārziņos kā salūts iet gaisā lielais sēšanas un stādīšanas prieks. Bet ko jūs, draugi, sējat? Droši vien sēklas no veikalā pirktām paciņām. Un arī mazie, pašu audzētie stādiņi, kas vēl sauļojas uz palodzēm, nāk no sēklu paciņām. 

Bet mūsu vecmāmiņas un vecvecmāmiņas visu audzēja no pašu dārzā ievāktām, paaudzēs mantotām sēklām, gadu no gada atjaunojot savu personīgo sēklu banku. Viņas pat zināja, ar kādiem ziediem zied galda biete, burkāns un kālis, jo bez ziediem pie sēklām netikt! Šiem dārzājiem nebija šķirņu nosaukumu — bija vienkārši ķirbji, gurķi, zirņi un pupiņas. Toties tie bija spēcīgi un veselīgi augi, kas pielāgojušies savas mājvietas klimatam un augsnes īpatnībām. Tie necieta no smalkām kaitēm, nebaidījās no salnām un laputīm un neģība karstā saulē. 

Mums šodien labpatīk domāt, ka agrāk nabaga cilvēki ēda tikai viena veida pupas un rāceņus, bet patiesība ir gluži pretēja — mēs esam tie, kas ēd vienādus gurķus un zirņus. Dārzāju šķirņu daudzveidība savulaik bija bagātīga — saziedoties un sakrustojoties ar kaimiņu dārzos augošajiem radiniekiem, augi ik pāris gadus mazliet mainījās un ieguva jaunas īpašības. Redz, dārzāji jau sen pirms Raiņa bija sapratuši, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies… 

Bet, kopš mēs pērkam sēklas veikalā, šķirņu daudzveidība ir dramatiski samazinājusies. Daudzas senās, vecmāmiņu lolotās šķirnes ir uz izzušanas robežas. Taču permakultūras dārzniecības entuziaste Sandra Stabinge apņēmusies glābt, kas vēl glābjams. Viņa radījusi kustību, kas apzina mantotos kultūraugus, ievāc sēklas, lolo tās savos dārzos un mainās ar tām. Viņa teic: «Sēklu mantojums ir kā dainas — tautas bagātība ar garīgo dimensiju. Katra sēkla, kas gadu desmitiem ievākta un atkal iesēta kādas ģimenes dārzā, ir daļa no dzimtas un mājvietas vēstures, un tilts starp paaudzēm.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu