Saeimas balsojums par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu grauj valdību
Lai gāztu valdību, ne vienmēr ir jāatsperas gāšanas pozā un jānobļaujas, ka gāž. Var, tieši otrādi, sist dūri pie krūtīm, ka valdībai jāturpina strādāt, bet rīkoties tā, lai valdības darbs kļūtu neiespējams. Divas valdības koalīcijas partijas ir veikušas nopietnus priekšdarbus, lai valdība vairs nevarētu strādāt.
Vispirms Nacionālā apvienība 21. aprīlī anulēja koalīcijas līgumu, pārņemdama no KPV gruvešiem ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu. Kaut gan piecu partiju vienošanās par koalīciju līdz ar to zaudēja spēku, premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) mēģināja izlikties, ka tās esot NA un KPV «domstarpības», kuras tām jāatrisina pašām.
Tad 29. aprīlī Saeima izteica neuzticību valdības tiesībām lemt par Covid-19 ierobežojumiem, grozīdama Ministru kabineta noteikumus, kaut gan valdība divas dienas iepriekš bija nolēmusi, ka ierobežojumus nepārskatīs. Daži koalīcijas politiķi skaidroja, ka par to balsojuši, lai novērstu JKP mēģinājumu kopā ar opozīciju atcelt virkni citu ierobežojumu.
Ironiski, ka šis Saeimas balsojums par faktiski neuzticības izteikšanu valdībai notika nedēļu pēc tam, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc Vitenberga pāriešanas pie NA bija rādījis uz Saeimas balsojumu 15. aprīlī pret neuzticības izteikšanu valdībai kā pierādījumu tās dzīvotspējai. Nu Kariņš bija spiests atzīt, ka «tas mūsu valsti ieliek neizmēģinātos ūdeņos» un viņš pat nezinot, «ko tas nozīmē juridiski».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.