Iedomātā dzīve • IR.lv

Iedomātā dzīve

Psihoterapeits Artūrs Miksons: jau pirms pandēmijas bija vērojams, ka cilvēki ģimenē retāk sarunājas, bet sociālie tīkli kļūst par alternatīvu personiskam kontaktam. Foto no personīgā arhīva
Dana France

Sociālajos tīklos meklējam atzinību un sarunbiedrus. Taču svešinieku sniegtā ilūzija par «ideālo» dzīvi var likt apmaldīties savējā

Sociālos tīklus Latvijā vismaz reizi nedēļā izmanto pusotrs miljons cilvēku. Tie nav tikai jaunieši, kuri dalās ar bildēm un īsiem video Instagram un TikTok, krājot pie ierakstiem īkšķīšus un sirsniņas kā apliecinājumu veiksmīgai dzīvei. Aizvien vairāk laika, komunicējot un vērojot gan savu draugu un tuvinieku, gan pilnīgi svešu cilvēku dzīvi, pavada arī vecāka gadagājuma ļaudis. 

Kāda ir iekšējā motivācija publicēt privātu saturu publiskai apskatei un kāda — ieskatīties svešinieku ikdienā?

Citu rokās ielikt savu vērtību

«Pats galvenais — vajag uzmanību,» saka ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons. «Man ir svarīgi, lai cilvēki novērtē to, ko es daru, ka tas ir forši, redz, cik es esmu īpašs! Ieraksts, «laiki» un komentāri dod apstiprinājumu, ka tas, ko es daru, ir vērtīgi,» viņš paskaidro. Pārliecībai par savu rīcību vajadzētu būt iekšējai, tomēr nereti arī ikdienas dzīvē tiecamies šo atbildību novelt uz citiem. Un sociālajos tīklos vērtējumu atstājam skatītāju ziņā. «Ja ierakstu baigi «nelaiko», nekomentē, tātad labi nav. Šito vajag dzēst ārā, šito darīt nevajag! Neapzināti citu rokās ieliekam savu vērtību. Nevis es pats nojaušu, kāda tā ir, bet es esmu ļoti atkarīgs no citiem.» 

«Vai, piemēram, tekstu blāķi. Cilvēkam nav, ar ko parunāt. Nav vietas, kur šo izventilēt, risināt. Vienīgi feisbukā un instagramā.» Jau pirms pandēmijas bija vērojama tendence, ka cilvēki ģimenē retāk sarunājas, mazāk cits ar citu dalās savās izjūtās un apspriež dažādas personiskas problēmas. Sociālie tīkli pamazām kļūst par alternatīvu personiskam kontaktam ģimenes un draugu lokā. «No vienas puses, tu vari atrast sev līdzīgi domājošos, kas atbalstīs, sapratīs, uzmundrinās utt. Bet cilvēki gaida, ka, kaut ko ieliekot publiskajā telpā, viņus tikai slavēs. Tā tas nenotiek,» stāsta psihoterapeits. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu