Vecāki vēlas zināt — vai laiks, ko mans pusaudzis pavada ekrānos, ir normāls?
Un tad vēl, protams, dators… — liekas, ikviena sūdzība, kas izskan pusaudžu psihoterapeita kabinetā, noslēdzas ar vecāku bažām par pārmērīgu datora vai mobilā telefona lietošanu. Neatkarīgi no tā, vai jaunietis nokļuvis pie terapeita depresijas, mācību problēmu, trauksmes, vielu lietošanas vai citu pusaudzības grūtību dēļ, dators un mobilais telefons vienmēr būs starp pirmajiem aizdomās turētajiem.
Un aizvien biežāk ekrānlaiks kļūst par galveno iemeslu šādai vizītei. Vecāki vēlas zināt — vai laiks, ko mans pusaudzis vai pusaudze pavada ekrānos, ir normāls? Kā tas ietekmē viņa smadzenes un domāšanu? Vai tā gadījumā jau nav atkarība? Un, ja tā, ko darīt?
Radio atkarības riski?
Šīs bažas ir pavisam saprotamas. Jauniešu ieradumi, it īpaši tie, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām, bieži rada satraukumu gan ģimeņu, gan dažādu speciālistu vidū. Ārsti un psihologi savulaik ir zvanījuši trauksmes zvanus gan par komiksu grāmatu, gan par radio atkarības riskiem jauniešu vidū. Arī pavisam nesenā pagātnē daudz ticis spriests par televizora ekrānlaika briesmām, cik daudz bērns drīkst pie tā pavadīt, lai nemaitātu savas smadzenes.
Kā redzam, laiks šajā gadījumā ir dziedējis visas atkarības — neviens vairs neraizējas par to, ka pusaudzis varētu izdzirdēt radio un kļūt no tā atkarīgs. Un, šķiet, arī paaudzes, kas izaugušas ar televizoru ekrāniem dzīvojamo istabu vidū, beigās tomēr nav cietušas no smadzeņu bojājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.