Žurnāla Ir ilggadējais mākslinieks Krišs Salmanis svin žurnāla 11 gadu jubileju un pandēmijā atver skatloga izstādi galerijā Alma, kur rāda darbus, kas tapuši radošajā rezidencē Ķīnā
Ar Krišu nepajokosi Zoom par pandēmijas laika jocīgajiem notikumiem, piemēram, neiespējamību tikt pie friziera — lokaini, pagari mati un bārda viņam bija arī pirms tam. Kopā ar brillītēm un delikāto personību tas rada iespaidu par feināko reklāmas aģentūras mākslinieku, varbūt arhitektu vai mazas mākslas galerijas īpašnieku, kādu varat iztēloties urbāno sapņu filmās.
Pandēmija Krišam paiet, ne tikai audzējot jau tā kuplos matus un dzīvojoties mājās kopā ar sievu Egitu un divām meitiņām. Šo laiku viņš izmantojis, lai atvērtu izstādi Konstrukcija laikmetīgās mākslas galerijā Alma Tērbatas ielā, kā arī turpinājis katru nedēļu strādāt pie žurnāla Ir vākiem.
Krišs kopā ar žurnālu nav gluži no pirmās dienas, bet ļoti ilgi gan. Man viens no viņa izcilākajiem veikumiem šķiet oligarhu sarunu sērija, to skaitā speciālizdevums ar Latvijas simbolu, vecā pieclatnieka Mildu, kuras kaklā redzamas vampīra zobu pēdas — tā mākslinieks risinājis valsts nozagšanas tēmu.
Krišs Salmanis ir arī viens no 2017. gada Purvīša balvas ieguvējiem un atzīst, ka labiem darbiem nepieciešama zināma iekšējā distance no tēmas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.