Komponistes Santas Ratnieces albums Vigilia del Mattino ir smalks ieskats mūsdienu latviešu kormūzikā
Nacionālā ierakstu nama Skani paspārnē izdotais ieraksts piedāvā četrus komponistes opusus, ko vieno bagātīgi kultūrvēsturiskie avoti. Vigilia del Mattino (Rīta vigīlija, 2015) tekstuālais pamats meklējams Paradīzē no Dantes Aligjēri Dievišķās komēdijas, fragmenti no multimediālās kora operas War Sum Up: Music, Manga, Machines (Kara daba: Mūzika, Manga, Mašīnas, 2011) sakņojas japāņu no (noh) teātra un mangas komiksu tradīcijās, fuoco celeste (Debesu uguns, 2011) skaņās tērpj Svētā Asīzes Franciska tekstus, bet nada el layli (Nakts rasas lāses, 2015) ietverts Sālamana Augstās dziesmas fragments.
Latvijas Radio kora un Santas Ratnieces sadarbība sākās 2006. gadā ar opusa Saline (Sālsezers) iestudēšanu un palikusi noturīga līdz pat šodienai. Tas nav pārsteigums, jo viņas mūzikā saklausāmas visas tās kvalitātes, kas kā svaiga gaisa malks ieplūda 21. gadsimta Latvijas kormūzikā. Šie jauninājumi nāca līdz ar 70. gados dzimušo komponistu paaudzes iespējām studēt ārzemēs un doties ceļojumos, savukārt Radio koris tos spēj iedzīvināt līdz nepārvaramiem augstumiem.
Gaismas fenomenā
Vigilia del Mattino (Rīta vigīlija) stāsta par tumsas izklīšanu un pirmo gaismas staru parādīšanos, kas Santu Ratnieci vedina meklēt asociācijas viduslaikos. To var saklausīt kora dziedājumu uzbūves saknēs, savukārt Jekaterinas Suvorovas spēlētā arfa no sākuma liek jautāt, vai šis tembrs iekļaujas koncepcijā, tomēr vēlāk izrādās, ka gluži labi piestāv un piedāvā jaunu perspektīvu vēsturiskā laikmeta norisēm.
Ratnieces mūzikai raksturīga dabas procesu atainošana, un te gaisma tik tiešām plūst pāri visam un paceļas virs mākoņiem, virs visām iespējamajām sfērām līdz absolūtai nebūtībai. Citu gaismu apdzied fuoco celeste (Debesu uguns) ar Asīzes Franciska tekstiem par mīlestību pret pasauli un Dievu, kas savā dziļā ticībā sakņotajā vienkāršībā aizkustina. Gunas Šnē spēlētais čells smalki manevrē ar savas partijas eleganci — brīžos, kad paliek pārlieku saldi, tas slīd atpakaļ uz neitrāli introspektīvāku vērojumu. Abi skaņdarbi Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas interpretācijā ir skaņas manifests, kas radniecīgs itāļa Džačinto Šelsi, Helēnas Tulves (viņa bija arī Santas Ratnieces kompozīcijas pasniedzēja Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā) un Lietuvā dzīvojošā kolēģa, komponista Mārtiņa Viļuma domāšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.