Laimīgi pēc pandēmijas? • IR.lv

Laimīgi pēc pandēmijas?

2
Ivars Austers. Foto — Ieva Salmane
Anda Burve-Rozīte

Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers par grūtajiem krīzes laika jautājumiem, uz kuriem nav nešaubīgu atbilžu

Ivars Austers ir viens no Latvijas akadēmiskās vides ekspertiem, kurus valsts piesaistījusi Covid-19 krīzes laikā, lai labāk saprastu ne tikai epidemioloģiskos un ekonomiskos, bet arī psiholoģiskos aspektus, kas mūs visus ietekmē. Kopā ar kolēģiem viņš pētīja sabiedrības attieksmi pret ierobežojumiem un gatavību tos ievērot. 

Būdams sociālpsihologs, Austers interesējas par to, kā cilvēki savstarpēji mijiedarbojas. Citiem vārdiem — kā mēs ietekmējam cits citu, un kādas ir psiholoģiskās likumsakarības, kas to nosaka. Intervijā viņš dalās novērojumos par pandēmijas laiku un atbild uz jautājumu, vai gaidas, «kad tas viss reiz beigsies», tiešām atnesīs gaidīto atvieglojumu.

Kuri, jūsuprāt, šopavasar ir kļūmīgākie soļi politiķu, ekspertu un sabiedrības dejā pandēmijas iegrožošanai?
Ir divi svarīgi punkti. Viens no tiem — ļoti atšķiras priekšstati un definīcijas par to, kas ir eksperts. Par īstu nozares ekspertu mēs varētu uzskatīt cilvēku, kuram ir pamatīga pieredze konkrētajā jomā. No otras puses, eksperti ir arī cilvēki, kuri ir kaut ko nedaudz izdarījuši. Piemēram, reizēm arī žurnālistus uzskata par ekspertiem, un nevar teikt, ka viņi neko nezina, it īpaši tad, ja kādu tēmu pētījuši padziļināti. 

Taču, runājot par nākotnes ceļu nospraušanu, scenāriju un varbūtību vērtēšanu, kur ir arī liela ētiskā dimensija — tādā nozīmē, ka no tā, kāds ceļš tiks izvēlēts, būs atkarīga sabiedrības labklājība un dažos gadījumos arī dzīvība —, uz ekspertiem vajadzētu skatīties citādi. Pirmkārt, būtu jāraugās uz to, cik liela ir eksperta pieredze attiecīgajā sfērā, un, otrkārt, ne mazāk svarīgi, jāskatās uz domāšanas procesu — arī eksperti īsti nemāk pateikt to, ko no viņiem prasa. Būtu tikai godīgi, ja eksperti sacītu — mēs nevaram uz šo jautājumu atbildēt, jo mums nav zināšanu vai trūkst datu. Bieži politiķi ekspertus pieaicina ar domu, ka viņi varēs pamatot to, kas jau ir izdomāts, respektīvi, piemeklēs faktus, teorijas, idejas kaut kam, kas principā jau ir nolemts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu