Lai gan pēdējos gados Rīgas pašvaldība no graustu īpašniekiem iekasējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, vidi degradējošo būvju skaits pilsētā turpina pieaugt
Ar skaidu plāksnēm aizklāti un aiznagloti logi, celtniecības siets, kas aiztur dekoratīvu fasādes elementu nokrišanu uz ietves, un nogruvuma rezultātā izveidojies caurums biezā mūra sienā — tā izskatās daži no graustiem, kas mīt pašā Rīgas sirdī starp arhitektūras pērlēm un kurus ieraugām, dodoties apsekot Vecrīgas ēkas kopā ar pašvaldības policiju — vienu no institūcijām, kas ikdienā pievērš pastiprinātu uzmanību vidi degradējošām un nesakārtotām būvēm.
Sākam ar pašvaldības redzeslokā jau iepriekš nonākušu graustu kvartālu pie Rīgas Kino muzeja — tas atrodas tikai piecu minūšu gājiena attālumā no Rātsnama. Būvju īpašniekiem rakstītas vēstules, un sākti administratīvie procesi par nesakārtoto teritoriju, tomēr izmaiņu joprojām nav, atklāj inspektore Vēsma Timermane. Atrasties tur nešķiet droši — mūra siena ir draudīgi sasvērusies ielas virzienā, bet uz bruģa sakrituši sīki tās fragmenti.
Tikai pārsimt metru attālumā, Peitavas ielā 7, ir ēka, kas pārvērtusies drupās. Mazliet tālāk — Mārstaļu ielā — ir vēl divas nesakārtotas ēkas. Viena no jumta līdz pamatiem noklāta ar zaļo celtniecības sietu, bet otrai no ielas puses ar dēļiem aizklāti logi.
Stundas laikā Vecrīgā esam atraduši vairāk nekā desmit ēku, kam pašvaldība piemērojusi grausta vai vidi degradējošas būves statusu, atzīstot to par bīstamu vai konstatējot steidzami novēršamus pārkāpumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.