Bērnu slimnīca Latvijā ir pirmā, kurā mudina mediķus uz veselības aprūpi palūkoties no pacienta skatpunkta — būt iejūtīgiem, izskaidrot ārstēšanu, palīdzēt justies droši un ērti. Vita Šteina no Bērnu slimnīcas stāsta, kā mediķu komunikācijas prasmes maina pacientu pieredzi
Komunikācijas veids ietekmē uzticēšanos. To pierāda fakti. Zinātnieku grupa, 2020. gadā veicot pētījumu par valdības komunikāciju Covid-19 krīzes kontekstā, secināja, ka valdībai nebija stratēģijas, kā komunicēt ar sabiedrību. Rezultātā to cilvēku īpatsvars, kas neuzticas valdības informācijai, pusgada laikā sasniedza 37%. Otrs piemērs — vakcinācijas plānā bija paredzēts, ka no 22. līdz 28. februārim sāksies kampaņa 2 miljoni iemeslu, lai vakcinētos un vienlaikus sāksies valsts augstāko amatpersonu vakcinēšana. Bet valsts augstāko amatpersonu vakcinēšana sākās 11. februārī, bet kampaņa — gandrīz divus mēnešus vēlāk. Pa vidu, februārī un martā, bija daudz ziņu par trombu veidošanās riskiem pēc vakcinācijas ar AstraZeneca, tika apšaubīta arī šo vakcīnu efektivitāte. Rezultāts ir acīmredzams — laikā, kad Latvija Eiropā izceļas ar vienu no zemākajiem vakcinēto īpatsvariem, kad vismaz vienu no vakcīnām ir saņēmuši tikai 8% iedzīvotāju, ģimenes ārsti ziņo, ka daudzi atsakās no AstraZeneca jeb Vaxzevria vakcīnām.
To, cik svarīgi uz veselības aprūpi paskatīties no pacienta skatpunkta, zina Vita Šteina. Viņa ir Bērnu slimnīcas Pacientu pieredzes un klientu vadības daļas vadītāja, kas kopš februāra vidus kopā ar 22 pacientu pieredzes speciālistiem strādā Berila institūta padomē. Tā ir starptautiska organizācija, kas pēta cilvēku pieredzi ārstniecības iestādēs un izstrādā instrumentus, ar kuru palīdzību to uzlabot. Vita jau vairāk nekā divus gadus Bērnu slimnīcā gādā, lai pacienti un viņu tuvinieki ārstēšanās laiku pieminētu ar labiem vārdiem. Lai viņi uzticētos mediķiem un ieteiktu Bērnu slimnīcu arī citiem. Ir lūdza Vitu Šteinu izskaidrot, kā pēta cilvēku pieredzi ārstniecībā un kā iespējams mainīt attieksmi no negatīvas uz pozitīvu.
Videosaziņā Vita vispirms izskaidro, ka visās slimnīcās jau ir «uz pacientu centrēta veselības aprūpe». Nākamais solis esot iedzīvināt domu, ka pacients jāārstē kā personība, ņemot vērā ne tikai diagnozi, bet arī viņa «bailes, sāpju slieksni, ticību, ēšanas paradumus — visu, kas veido viņu kā personību». Šāda pieeja kļūstot aizvien populārāka pasaules slimnīcās, un ar tādu vēloties strādāt arī Bērnu slimnīcas darbinieki.
Lai saprastu, kā izzināt pacientu sajūtas un izjūtas slimnīcā, Bērnu slimnīca 2018. gada beigās iesaistījās Santannas Universitātes (Itālija) projektā, kurā zinātnieki izstrādāja tiešsaistes pacientu pieredzes aptauju. Vita Zoom baltajā tāfelē rāda plašu vecākiem un pusaudžiem pēc 14 gadiem paredzētu aptauju ar vairāk nekā 60 jautājumiem par bērnu un viņu vecāku iesaisti lēmumu pieņemšanā, vai viņi saņem informāciju par ārstniecības riskiem un ieguvumiem, komplikācijām un sarežģījumiem, vai ārsts izskaidro ārstēšanu un māsas — aprūpi. Ir arī jautājumi par sāpju menedžmentu, kā personāls palīdz pārvarēt bailes, vai klusums bija labs, kā patika ēdināšana, kāda bija gaisa temperatūra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.