Biznesa attīstība, meklējot jaunus preču un pakalpojumu tirgus ārpus nacionālajām robežām, ir īpašs izaicinājums pašreizējās Covid-19 pandēmijas laikos. Tomēr jaunu eksporta tirgu meklēšana un iekarošana mūsdienu globālajā ekonomikā ir daļa no uzņēmuma izaugsmes un attīstības.
Jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no tā izmēra, kas apsver eksporta iespējas, jāapzinās visi investīciju aspekti un iespējamie riski ārpus savas mītnes zemes. Lai uzņēmums darbotos eksporta tirgos, komunikācija ar ārvalstu institūcijām un to amatpersonām ir neizbēgama, un šāda sadarbība var būt pakļauta dažādiem riskiem, arī tādiem, kas saistīti ar kukuļošanu. Šādas situācijas īpaši sastopamas jaunattīstības valstīs, kur korupcijas riski ir ļoti augsti, un ceļš, lai iekarotu tirgu tikai likumīgām metodēm, gana sarežģīts.
Noteikums Nr. 1: saskaršanās ar kukuļošanu ārvalstīs ir reāla
Līdzšinējā prakse pavisam skaidri parāda, ka uzņēmuma iesaistīšanās kukuļošanā ir kļūda, kas rezultējas ne vien milzīgos naudas sodos, bet arī nopietni iedragātā reputācijā. Viens no pirmajiem lielākajiem ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem, kas 2008. gada decembrī satricināja pasauli, bija Siemens A.G. korupcijas skandāls – starptautisks tehnoloģiju gigants ar labu reputāciju tika apsūdzēts ārvalstu amatpersonu kukuļošanā vairāku gadu garumā. ASV Vērtspapīru un biržas komisija (U.S. Securities and Exchange Comission) to nodēvēja par bezprecedenta gadījumu, jo Siemens A.G. amatpersonas kukuļos bija samaksājušas vairāk nekā 1,4 miljardus ASV dolāru Venecuēlas, Meksikas, Izraēlas, Bangladešas, Argentīnas, Vjetnamas, Ķīnas un Krievijas amatpersonām. Uzņēmuma vaina tika pierādīta tiesvedības ceļā, kā rezultātā Siemens A.G. sodos samaksāja 1,6 miljardus ASV dolāru.
Lai iegūtu realizēšanas tiesības apjomīgiem investīciju projektiem, pasaules mēroga uzņēmumi izvēlējušies izmantot nelikumīgas metodes, arī iekarojot Latvijas tirgu. Piemērs ir tā dēvētā Latvenergo lietā, kuras ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Ģenerālprokuratūra vērsās pret Spānijas, Turcijas un Šveices juridiskajām personām par AS Latvenergo augsta ranga amatpersonu kukuļošanu.
Apjomīgo sodu un uzņēmumu atpazīstamības dēļ publiskajā telpā skaļāko rezonansi izpelnījušies korupcijas skandāli, kuros ierauti lielie uzņēmumi. Tomēr tas nenozīmē, ka ar korupcijas riskiem ārvalstīs nesaskaras arī mazie un vidējie uzņēmumi, piemēram, reģistrējot savu uzņēmējdarbību, iegūstot licences un atļaujas, vai piedaloties publiskos iepirkumos.
Noteikums Nr. 2: uzņēmumam jādomā soli pirms, nevis soli pēc
Apgalvojums, ka uzņēmuma darbinieki nelikumībās vienmēr iesaistās apzināti, nav patiess. Jebkuram uzņēmumam ir ļoti svarīgi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai proaktīvi novērstu risku, ka darbinieki savu ierobežoto zināšanu dēļ ierauj uzņēmumu korupcijas skandālā. Tāpēc izšķiroša loma ir kvalitatīvas un reāli strādājošas iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izstrādāšanai un ieviešanai.
Jau minētais Siemens A.G. gadījums skaidri parādīja, ka pretkorupcijas politikai uzņēmumā jābūt ieviestai realitātē, jo “uz papīra” tā bija ideāla, bet tās ieviešana, uzraudzība un kontrole nekad tā arī netika nodrošināta. Uzņēmējiem jāatceras, ka iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma nav tikai sauklis. Lai sistēma arī reāli un efektīvi darbotos, tai jānodrošina visi nepieciešamie resursi un atbalsts – sākot ar uzņēmuma vadošajām amatpersonām, beidzot ar ikvienu darbinieku, kurš rīkojas uzņēmuma interešu vadīts.
Jebkura uzņēmuma iekšējā pretkorupcijas kontroles politika ir balstīta uz sešiem stūrakmeņiem – ieviesti pasākumi risku novēršanai, izstrādātas ētikas normas, nodrošināta iespēja ziņot par pārkāpumiem, īstenotas darbinieku apmācības, veikta sadarbības partneru izpēte un noteikta atbildība par pieļautiem pārkāpumiem. Lai arī pretkorupcijas kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana uzņēmumiem sākotnēji var prasīt papildu resursus, tā ir fundamentāla investīcija uzņēmuma darbībai nākotnē.
Noteikums Nr. 3: tas, kas notiek ārvalstīs, nepaliek tikai ārvalstīs
2014. gada maijā Latvija ratificēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Latvija apņēmās identificēt, izmeklēt un piemērot atbildību par kukuļošanas gadījumiem ne vairs tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.
Tas nozīmē, ka KNAB iespējamo koruptīvo rīcību izmeklēs arī tad, ja tā notikusi ārpus Latvijas robežām. Turklāt minētā konvencija paredz, ka pat tad, ja ārvalstī izdarītais noziegums netiek atzīts par noziedzīgu un sodāmu attiecīgās valsts teritorijā, tas tiks izmeklēts saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu.
Jāatzīst, ka ārpus nacionālajām robežām veikta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana un atbildības piemērošana juridiskai personai ir ne tikai ilglaicīgs process, bet arī izaicinājums izmeklētājiem, savukārt šā procesa rezultāts ir iestādes profesionalitātes apliecinājums. 2020. gadā KNAB kriminālvajāšanai nosūtīja divus kriminālprocesus piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskai personai par iespējamu ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, turklāt vienā no tiem iespējamais kukuļa apmērs pārsniedza divus miljonus eiro. Otrajā krimināllietā spēkā stājies galējais nolēmums, uzņēmumam atzīstot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu un piekrītot naudas piedziņai.
Biznesa dzinulis pēc investīcijām, lielākas peļņas un plašākiem tirgiem ir uzņēmēju mērķi, tomēr vienlīdz svarīgi ir apzināti un pārdomāti līdzekļi, kas tiek piemēroti šo mērķu sasniegšanai, lai nepakļautu apdraudējumam ne sevi, ne arī uzņēmuma reputāciju. Gadījumos, kad uzņēmuma darbinieks nonāk situācijā, kad amatpersona pieprasa kukuli, izšķiroša ir skaidra uzņēmuma politika, kas aizliedz šādu rīcību un sniedz skaidras vadlīnijas, kā rīkoties un kā ziņot par koruptīviem gadījumiem.
Pagaidām nav neviena komentāra