Brīvprātīgi nevar piespiest • IR.lv

Brīvprātīgi nevar piespiest

2
Latvijas lielākajā slimnīcā — Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā — vismazāk vakcinēto ir starp sanitāriem, māsu palīgiem un aprūpes personālu, lai gan tieši šiem cilvēkiem ikdienā ir vislielākais kontakts ar pacientiem. Foto — LETA
Līga Ozoliņa

Ir skaidro, cik visaptveroša ir bijusi pirmās prioritārās grupas — veselības aprūpes darbinieku — vakcinācija un vai medicīnas iestādes šobrīd ir drošas pacientiem

Lai arī ne tik masveidīgi kā decembrī un janvārī, ārstniecības iestāžu darbinieki turpina slimot ar Covid-19. Inficēšanās risks medicīnas iestādēs joprojām pastāv arī pacientiem. Lai samazinātu šādu gadījumu iespējamību, lielas cerības tika liktas uz medicīnas darbinieku vakcināciju. Diemžēl ne visi potēties vēlas, tādējādi apdraudot gan sevi, gan pacientus. Tas sadusmojis daļu valdības ministru, kas sākuši diskusiju par nepieciešamību noteikt obligātu vakcināciju veselības aprūpē strādājošajiem.

Statistika un realitāte

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) februārī apstiprināto prioritāro grupu sarakstu starp veselības aprūpes darbiniekiem ir vairāk nekā 35 860 vakcinējamo personu. Kā liecina Vakcinācijas biroja (VB) Ir sniegtā informācija, līdz 1. aprīlim vismaz pirmo poti ir saņēmušas 30 145 reģistrētas ārstniecības personas.

Procentuāli tie ir 84% un būtu vērtējams kā labs rezultāts. Tomēr individuālās sarunās ar universitāšu un reģionālo slimnīcu pārstāvjiem, kā arī ievācot datus no citu līmeņu slimnīcām, aina paveras citāda: vakcinācijas aptvere nepārsniedz 70 procentus. VB pārstāve Ieva Stūre piekrīt, ka gandrīz 85% vakcinācijas aptvere veselības aprūpes sektorā nav sasniegta, un šīs atšķirības skaidro ar to, ka realitātē jāvakcinē ir ne tikai ārstniecības personas, bet ikviens, kas var nonākt kontaktā ar pacientiem.

Daudzu iestāžu nosprausto mērķi vakcinēt 70 vai 90% darbinieku varētu sasniegt tikai tad, ja vakcinēties nolems arī tie, kas jau izslimojuši ar Covid-19. Un tas arī būtu jādara, jo «tas, ka cilvēks ir pārslimojis Covid-19, neatbrīvo viņu no nepieciešamības vakcinēties», uzsver VM galvenais speciālists infektoloģijā, ārsts un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis. Tā kā pārslimojot iegūtās antivielas saglabājas tikai 3—6 mēnešus, imunitāti nostiprinoša vakcīna tiek rekomendēta 1—3 mēnešu laikā pēc pārslimošanas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu