Jauno laiku vecmeistari • IR.lv

Jauno laiku vecmeistari

Zane ar viduslaiku klavesīnu jeb klavicimbalu, Ieva ar suni Sauli klēpī un Kaspars. Foto — Lauris Aizupietis
Gunita Nagle

Trīs meistari — mūziķis Kaspars Putriņš un mākslinieces Zane un Ieva Putniņas — Rīgā darina senatnīgus taustiņu stīgu instrumentus, kādus spēlēja pirms daudziem gadsimtiem. Kā viņi izgatavo senu mūzikas instrumentu prototipu, ja oriģināli apskatāmi tikai gleznās un freskās? Un kāpēc viņi to dara?

Pagājušā gada rudenī tika izdots Beļģijā dzīvojošās latviešu klavesīnistes un ērģelnieces Ilzes Bertrānas soloalbums Codex Faenza — tajā ieskaņota 14. gadsimta mūzika, kas notīs pierakstīta gadsimtu vēlāk. Tas ir viens no senākajiem notīs pierakstītajiem skaņdarbiem taustiņinstrumentam un balsij. Ierakstā Bertrāna spēlē klavicimbalu, ko dēvē par viduslaiku klavesīnu. To darinājuši trīs meistari: Kaspars Putriņš ar māsām Zani un Ievu Putniņām. Viņi visi trīs strādā darbnīcā, kur izmanto tikai roku darbu. Pēc seno mūzikas instrumentu parauga top klavesīni, klavihordi, klavicimbalas un citi viduslaiku un renesanses taustiņu stīgu instrumenti. 

Šie meistari nekad savu veikumu nav reklamējuši. Vienīgais veids, kā viņi iepazīstina ar saviem mūzikas instrumentiem, — mīļuprāt ļauj mūziķiem tos izmantot koncertos un mūzikas ierakstos. Ja kāds iemīlas instrumentā, tad pasūta. Taču viņam jārēķinās, ka, piemēram, klavesīna izgatavošanai vajadzīgs apmēram gads. 

Pretēji manam pieņēmumam, ka Kaspara, Zanes un Ievas veidotos instrumentus spēlē tikai senās mūzikas ansambļos, tos ir iecienījuši arī mūsdienu mūzikas atskaņotāji. «Britu komponistes Sāras Englisas (Sarah Angliss) albumā Air Loom skan mūsu klavicimbala eksperimentālās mūzikas žanrā,» saka Kaspars. Savukārt multiinstrumentālists un ģitārists Jānis Ruņģis albuma Yggdrasil ierakstā izmantojis viduslaiku klavesīnu. «Senie mūzikas instrumenti noteikti nav ierobežojami ne stilistiski, ne arī kā citādi,» saka Kaspars, kurš arī pats ir mūziķis. 

Oriģinālu nav

Ilze Bertrāna, Latvijas Radio stāstot par albumu Codex Faenza, uzsvēra — mūslaiku klausītājam neierasts var būt ne tikai 14. gadsimta skaņdarbs, bet arī klavicimbalas skaņa ar savu «varbūt nedzirdēto pitagorisko skaņojumu». Viņas jaunais, ierakstā izmantotais instruments ir unikāls, jo vēsturiskie, oriģinālie instrumenti nav saglabājušies. Par to, kā pirms daudziem gadsimtiem izskatījās klavesīni, liecinot tikai zīmējumi, freskas un skulptūras.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu