Uldis Bērziņš (1944—2021) paliks latviešu literatūrā kā viens no mūsu spilgtākajiem, nozīmīgākajiem dzejniekiem un tulkotājiem
Mutes brūķētājs, vēstures velnu dīdītājs, svešmēļu pārcēlājs, sirdsapziņas urdītājs… Valodas pasaules radītājs.
Tas bija Uldis Bērziņš, kurš 24. martā aizgāja mūžībā un uz mūžiem paliks latviešu literatūrā kā viens no mūsu spilgtākajiem, nozīmīgākajiem dzejniekiem un tulkotājiem.
Bērziņš plašākai publikai nav tik pazīstams kā Vācietis, Ziedonis vai Peters, bet ar savu talantu un kūsājošo pasaules izjūtu, kurā mutuļo miesa un mīti, sviedri un svētums, viņš ne tikai radījis nebijušu, jaunu realitāti, bet arī spridzinājis mūrus, kas latviešu valodu ieslēdz pieklājīgi rimtās, oficiāli aprobētās formās.
Ieskatam rindas no 1987. gadā rakstītā dzejoļa Litene: Memorializācijas mēģinājums:
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.