Varbūt pagaidām Godo? • IR.lv

Varbūt pagaidām Godo?

Venēcijas biennālei tapušais Lotosa zieds. Foto — Gvido Kajons
Edīte Tišheizere

Kultūra joprojām ir «snaudas režīmā». Taču jauni darbi top, un apspiestā enerģija kļūst par radošā procesa paātrinātāju

Inguna Skuja (pa labi) un Melisa D. Breidena

Mākslinieces Skuja—Braden

Mākslinieču pāris saru­nai atsaucas labprāt. In­guna Skuja un Melisa D. Breidena acīmredzami ir enerģijas pārpilnas. Gaidāma Pur­vīša balvas izstāde, kuru atklās 4. jūnijā, cerams, klātienē, un maskas nespēs laupīt satikšanās prieku. Balvai nominēta Skuja—Braden izstāde Sam­sāra, kas pērn noti­ka De­ko­ratīvās mākslas muzejā. Nākamais prieks ir Venēcijas biennāle, kurā tieši viņu darbs Tirgot ūdeni upes malā pārstāvēs Lat­viju. «Mums Venēcija iedeva tādu dopingu!» smejas Inguna. «Ta­gad katru dienu jāstrādā tā, ka mati svilst.» Melisa iebilst, ka viņas jau tāpat to darot, bet nu ir pavisam cita mērķtiecība.

Pirmajā brīdī dīvainais Venēcijai paredzētā darba nosaukums itin nemaz neesot domāts kā provokācija, skaidro Melisa. Tā esot atsauce uz Rabindranata Tagores grāmatu. Pati ideja ir budisma inspirēta — par Skolotāja sastapšanu un mācīšanos skatīt lietas patiesajā veidolā, nevis šķitumā. Skolotāja pārdotais ūdens — tā ir īstā skatījuma iegūšana.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu