Latvijas Okupācijas muzeja biedrības vadītāja Dzintra Bungs cer, ka muzeja pārbūvētā ēka durvis apmeklētājiem vērs septembrī. Šogad 25. marta deportācijas muzejs spiests atcerēties attālināti
Kas sākts, tas jāpabeidz — tik lakoniska par savu nonākšanu Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības vadībā ir Dzintra Bungs. Šogad janvārī viņa stājusies ilggadīgā biedrības vadītāja Valtera Nollendorfa vietā. Nollendorfa kungs nule atzīmējis 90 gadu jubileju, un ne bez viņa pierunāšanas Bungs kandidējusi uz biedrības vadītājas amatu. «Nekad nebiju domājusi par biedrības vadību, jo labi apzinājos, ka tas prasa daudz darba un atbildības. Nezināju, vai man pietiks dūšas un spēka to visu labi izdarīt.» Muzeja biedrībā Bungs darbojusies kā Nollendorfa vietniece, viņa ir arī viena no lielākajām ziedotājām. Vadījusi ekskursijas muzejā, arī Francijas prezidentam Emanuēlam Makronam. Viņas darba dzīve bez franču valodas pasniedzējas pienākumiem pārsvarā bijusi saistīta ar Radio Brīvā Eiropa Minhenē, kur darbojusies kā politikas apskatniece un eksperte. Bungs dzimusi Rīgā, bet uzaugusi Vācijā un ASV, jo vecāki Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās. Uz dzīvi Latvijā atgriezās 2001. gadā, darbojusies kā vecākā pētniece Latvijas Ārpolitikas institūtā.
Bungs mūsu attālinātajā sarunā uzsver, ka viņas galvenais mērķis tagad ir gādāt, lai muzejs un tā saime atgrieztos savās mājās Latviešu strēlnieku laukumā.
Kopš 2018. gada septembra, kad muzeja pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, līdz brīdim, kad atjaunotais LOM atkal vērs durvis Latviešu strēlnieku laukumā šogad, būs pagājuši trīs gadi. Mūsu acu priekšā darbi Vecrīgā pēdējos mēnešos rit raiti — arhitekta Gunāra Birkerta iecere radīt jaunu muzejveidolu jau pamanāma. Ēka saskaņā ar Birkerta skicēm veido stāstu «no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei» — ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve ir gaiša, simbolizējot tagadni. Grēcinieku ielas pusē ēka noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Faktiski pabeigts arī vides objekts laukumā — memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai Vēstures taktīla.
Vaicāta, vai Birkerta vārds arī būs iemūžināts jaunajā ekspozīcijā, Bungs teic, ka noteikti. Esot paredzēts parādīt visu ēkas vēsturi un visus arhitektus, kas ar to saistīti, sākot no padomju varas gados īstenotā Latviešu sarkano strēlnieku muzeja, laukuma un pieminekļa tapšanas grandiozā projekta un beidzot ar mūsdienām, kad no jauna uzcēla Melngalvju namu un «nošņāpa» stūri muzeja ēkai. «Kad ieradās ārzemju viesi, es ar smaidu vienmēr norādīju, ka ēka ir celta ideoloģiski pareizās krāsās, t. i., Strēlnieku muzejam bija kapara plāksnes — oriģinālā kapara sārtumā, laukuma bruģējums no sarkana granīta. Bet ko laiks dara ar kapara plāksnēm? Nopatinē ar melniem Rīgas putekļiem. No tā radās Birkerta vīzija, ka nākotne, uz kuru gribam iet, ir gaiša, gaismas pilna,» stāsta Bungs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.