Zeme un apkārtējā vide ir lauksaimnieka maize, darbs un aicinājums. Tāpēc lauksaimnieki dara visu iespējamo, lai augsnes auglība un veselība saglabātos nākamajām paaudzēm.
Nereti tā ir profesija, kas mantota no vecākiem un vecvecākiem. Zeme bija viņu ienākumu avots, kas nodrošināja iztiku ģimenei. Nu tā ir nodota nākamajai paaudzei, un nākotnē tiks nodota bērniem. Latvijas meži un lauki ir mūsu lielākais materiālais dārgums, kas jākopj un jāaprūpē tā, lai tie nestu augļus gadu no gada. Ja lauksaimnieks nodarīs pāri apkārtējai videi, laukiem, tad pats paliks pliks un nabags, ar tukšām rokām pie sasistas siles.
Tāpat kā rūpējamies par savu veselību, lauksaimniekiem svarīga ir arī augsnes veselība, nereti – pat svarīgāka par savu, mēs strādājam un nesaudzējam sevi, lai tīrums būtu sakopts. Mūsdienās modernās lauksaimniecības metodes ļauj šo augsnes veselību saglabāt tikpat efektīvi, kā šodien varam pieveikt saaukstēšanos. Vecos laikos cilvēki vīrusus dzina prom ar tautas metodēm, ēda sīpolus un ķiplokus, dzēra pienu ar medu, bet šodien medicīna piedāvā laboratorijā veidotus pulverīšus vai tabletes, kas slimības aizmetņus pieveic acumirklī. Ar šiem zinātnes sasniegumiem dzīvojam ilgāk nekā mūsu vecāki, un mūsu bērnu paaudze dzīvos ilgāk par mums.
Kailgliemeži nesmādē gandrīz nevienu augu
Līdzīgi kā attīstījusies modernā medicīna arī augu medicīna ir spērusi milzu soļus, lai izpildītu mūslaiku prasības. Diemžēl attīstās arī slimības. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, augu kaitēkļu un slimību dēļ gadā tiek zaudēti līdz 40% kultūraugu. Kultūraugi Latvijā uz lauka cīnās ar simtiem augu slimību un kaitēkļu. Latvijā ir sastopamas daudz dažādas puves, kas siltā un mitrā laikā apdraud visas kultūraugu sugas. Pasaulei kļūstot savienotākai, ievērojam arī aizvien jaunas slimības un kaitēkļus, ko iepriekš nebijām konstatējuši. Piemēram, nu jau teju visā Latvijā lielākā mazdārziņu problēma ir kailgliemeži, kuri nesmādē gandrīz nevienu augu.
Lai cīnītos ar kaitēkļiem un slimībām, kas uzglūn augiem, lauksaimnieki izmanto dažādas metodes, piemēram, augu maiņu, zemes periodisku aparšanu, papuves, pareizus sējas termiņus un dažādus bioloģiskos līdzekļus. Tomēr šīs, tāpat kā sīpolu un ķiploku ēšana gripas laikā, lielā mērā ir tradicionālas metodes, kuras ne vienmēr ir efektīvas. Tieši tādēļ lauksaimnieki regulāri apseko savus laukus un nepieciešamības gadījumos lieto zāles augiem jeb augu aizsardzības līdzekļus. Tie palīdz, piemēram, dārzeņu stendus apgādāt ar svaigiem un vērtīgiem vietējiem produktiem. Ja netiek lietoti atbilstoši augu aizsardzības līdzekļi, tad nejaukas slimības, piemēram, graudzāļu miltrasa un rūsa, visām labībām iznīcina gandrīz pusi ražas. Savukārt smiltsērkšķu raibspārnmuša nedēļas laikā var iznīcināt visu oranžā vitamīna lādiņu ražu. Ja tradicionālās metodes nenostrādā un netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, diemžēl netiek iznīcināti arī mikotoksīni, kas ir toksiski augu slimību izdalītie metabolīti. Tie nonāk produktos, ietekmē cilvēku veselību un var izraisīt vēzi.
Vai atceraties līko gurķu aizliegumu?
Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs smējāmies un šokējāmies par līko gurķu aizliegumu, ko paredzēja noteiktie pārtikas kvalitātes un drošības standarti. Bet šis regulējums par pieļaujamo gurķu izliekumu ir nieks, salīdzinot ar prasībām un zinātniskajām pārbaudēm, kādas nepieciešamas augu zālēm. Augu aizsardzības līdzekļi šobrīd ir viens no visvairāk regulētajiem produktiem Eiropas tirgū. Jaunu augu zāļu atļaujas piešķiršanas process ilgst aptuvenu desmit gadus. Reģistrācijas procedūra ir tik stingra ar vienu mērķi – lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni. Paralēles varētu vilkt arī ar medicīnas nozari, kur homeopātiskie un tautas līdzekļi ir plaši pieejami, taču medikamentos esošajām aktīvajām vielām ir jāiziet stingrs un garš pārbaudes periods.
Augu zāles Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, aizliegts lietot, ja nav zinātniski pierādīts, ka tām nav kaitīgas ietekmes uz patērētājiem, lauksaimniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un apkārtējo vidi. Nereti lauksaimnieku sējumi ieskauj viņu pašu saimniecības, un tas nav šķērslis, lai izmantotu augu aizsardzības līdzekļus. Lauksaimnieku interesēs ir augu zāles izmantot tikai tad un tikai tādā apjomā, cik nepieciešams, lai sējumi būtu veselīgi un pārtika nebūtu lopbarības kvalitātē. Un ne velti, jo līdzīgi kā daži cilvēku medikamenti, arī augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un saimnieks tos pirks tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams.
Smidzinātāji izmanto GPS datus
Latvijā augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs uz hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai 800 grami uz hektāru, pretstatā 2,20 kilogramiem, kas ir Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Vēl jo vairāk, mūsu lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus lieto precīzi. Ar jaunākās paaudzes smidzinātājiem, kuri, izmantojot GPS datus, paši izslēdz sekcijas, lai novērstu dubultu apstrādi vai līdzekļu nonākšanu blakus teritorijā. Jau vairākus gadus ES atbalsts tiek novirzīts šāda veida precīzajām tehnoloģijām, kuras nu jau ir ļoti daudzās Latvijas saimniecībās. Ļoti svarīgi tas ir mazajām un vidējām saimniecībām, kurām ES līdzmaksājums tehnikas modernizācijai nereti ir lielāks. Svarīgi atzīmēt, ka laika gaitā šīs tehnoloģijas nepaliek mazāk precīzas, jo, līdzīgi kā automašīnām, arī smidzinātājiem ir jāiziet tehniskā apskate.
Pēc galvenās pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcijas Eiropas Savienībā – Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes – datiem Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem visā Eiropas Savienībā. To apliecina rezultāti paraugu analīzēm, kas veiktas dažādiem pārtikas produktiem.
Pieļaujamā dienas deva – 74 tomāti
Lai rūpētos par patērētāju aizsardzību un veselību, ir noteikti speciāli rādītāji, kas mēra atliekvielu daudzuma drošības robežas. Piemēram, pieļaujamā dienas deva nosaka, cik šo produktu cilvēks drīkst apēst katru dienu bez jebkāda riska savai veselībai. Lai cilvēks sasniegtu Eiropā noteikto pieļaujamo dienas devu, dienā viņam būtu jāapēd 74 tomāti. Savukārt, lai sasniegtu nelabvēlīgās ietekmes līmeni, dienā būtu jāapēd 7054 tomāti!
Atliekvielu pieminēšana bieži biedē patērētājus, taču fakti apliecina, ka Latvijas produkti ir absolūti droši lietojami gan bērnu, gan pieaugušo, gan senioru uzturā. Vēl jo vairāk, tie ir daudzreiz drošāki par importa precēm, kas saņem daudz lielākas augu aizsardzības līdzekļu devas. Iespējams, vēl svarīgāks apliecinājums mūsu lauksaimniecības produktu kvalitātei un drošumam ir tas, ka pašu saražotos labumus, vai tie būtu kartupeļi no lieliem laukiem vai āboli no piemājas ābeļdārziem, zemnieki droši ēd gan paši, gan dod saviem bērniem un mazbērniem, nemaz nerunājot par klimata pēdas mazo ietekmi, ēdot vietējo, nevis produktu vedot pāri puspasaulei.
Pagaidām nav neviena komentāra