Pirms sešiem gadiem Andris un Dace Pastari prātoja par punkta likšanu savai darbībai piensaimniecībā un ražīgā ganāmpulka izpārdošanu. Taču tagad saimniecībā uzcelts jauns komplekss slaucamajām govīm, to skaits ir gandrīz dubultojies un saimniecības vadībā jau vairākus gadus iesaistījušies Pastaru bērni Jānis un Arlita
Tagad vērojamā paaudžu maiņa lauku saimniecībās nav tikai stāsts par to, grib vai negrib jaunie palikt laukos. Stāsts vairāk ir par to, kāpēc vienkārša ierasto lomu (vecāki — bērni) maiņa uz juridiski korektu (biznesa partneri) uzšķiļ tik krāsainu izjūtu, pārdzīvojumu un emociju gammu.
«Man šķiet — mēs vieglāk strādājām, vairāk paļāvāmies uz intuīciju, jušanu, kā labāk. Jaunie urbj, it īpaši Jānis, rēķina visu līdz sīkumiem. Vai tā ir labāk? Nezinu…» atšķirīgo pieeju iezīmē Dace.
Andris, brīdi klusējis, rāmi bilst: «Savas zināšanas pamatā esmu guvis praktiskajā pieredzē. Vienkārši sāc darīt darbu, un tas tevi atved līdz rezultātam. Bet atnāk dēls, un viņa ieskatā pieredze nav arguments. Viņš var visu nakti pavadīt, rokoties internetā, aicināt trīs konsultantus, lai beigās nonāktu pie tā, ko ieteicu jau sākumā!»
Tagad SIA Pērles A.A.J. valdes priekšsēdētājs ar smaidu atceras to, kas sākotnēji šķitis viskaitinošākais. Daces vērtējumā Andris un Jānis ir «pilnīgi vienādi», ar raksturiem un pagalam nepiekāpīgi, tāpēc bijušas arī domu apmaiņas, kurās «spalvas pa gaisu putēja». Taču, vētrām pierimstot, biznesa partneri iemācījušies ieklausīties un nesasteigt, kad idejām jādod laiks nobriest.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.