Obligāciju emisiju perspektīvas kapitāla tirgus attīstības kontekstā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir formulējusi 10 soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai. Programmas izvirzītais mērķis – radīt Latvijā attīstītu kapitāla tirgu –, ir pilnībā pareizs un nepieciešams. Bez plašāk atpazīstamā akciju tirgus tas iekļauj sevī arī tikpat svarīgu un, manuprāt, arī vieglāk attīstāmu kapitāla tirgus segmentu, proti, obligāciju emisijas un to iekļaušanu biržas sarakstos.

Kopš šā gada sākuma Signet Bank ir organizējusi jau divas obligāciju emisijas, palīdzot piesaistīt vietējām kompānijām līdzekļus 50 milj. eiro apjomā. Šo divu emisiju izvietošana parādīja, ka investoru interese par obligācijām ir liela – kopējais pieprasījuma apjoms pārsniedza 80 milj. eiro. Analizējot datus detalizētāk, diemžēl parādās papildus novērojumi, kas vairs nav tik optimistiski.

Pirmkārt, interese no Latvijas 2. līmeņa pensiju plānu pārvaldniekiem bija ļoti zema – tikai par 1% no kopējā pieteikumu apjoma.

Latvijas investoru bāzi veidoja bankas, privātie turīgie investori, Altum Kapitāla fonds, apdrošināšanas kompānijas un investīciju fondi, bet ne 2. līmeņa pensiju plāni, kas šobrīd uzkrājuši jau 5,2 miljardus eiro, no kuriem tikai 740 miljoni ieguldīti Latvijas ekonomikā un tikai 1% no šīs summas ieguldīts vietējos vērtspapīros. Ja pat Latvijas lielākā uzņēmuma obligāciju piedāvājums nespēj ieinteresēt valsts fondēto pensiju plānu pārvaldniekus, tas ir ļoti slikts signāls kapitāla tirgus attīstības kontekstā.

Pensiju plānu pārvaldniekiem ir savi argumenti, kāpēc viņi tik kūtri investē vietējās obligāciju emisijās, un izskatās, ka šeit mēs sastopamies ar klasisku tirgus nepilnību, kuru varētu risināt 2020. gadā izveidotais Altum Kapitāla fonds. Taču arī pats fonds ir ierobežots investīciju veikšanā un neizskata kompānijas, kas neatbilst lielā uzņēmuma statusam (darbinieku skaits ir mazāks par 250 vai apgrozījums un aktīvi nepārsniedz attiecīgi 50 un 43 miljonus eiro). Ja Altum Kapitāla fonda mandāts tiktu paplašināts, tas dotu iespēju lielākam kompāniju skaitam emitēt obligācijas un attīstīt savu darbību.

Otrkārt, uzmanības vērts ir fakts – neraugoties uz to, ka a/s Mogo ir Latvijas emitents, lielāku aktivitāti investoru skaita ziņā publiskā piedāvājuma laikā izrādīja Igaunijas investori.

Tas liecina, ka Latvijas mazie (tā saucamie retail) investori, kas iegādājās obligācijas nelielā apjomā (līdz 10 tūkstošiem eiro), joprojām ir salīdzinoši pasīvi un ka finanšu pratības un investīciju kultūras līmenis Latvijā vēl ir ļoti neattīstīts. Obligācijas emitējošo uzņēmumu skaits ir ļoti mazs un informācija par tiem ir grūti pieejama retail investoriem. Acīmredzot ir nepieciešams visu iesaistīto pušu darbs, lai šo situāciju uzlabotu.

Vēl viens aspekts vietējo investoru bāzes attīstībai ir nodokļu likumdošana un administrēšana. Atceros laikus, kad peļņa no vērtspapīriem netika aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tagad esam nonākuši otrā galējībā – nodokļa likme ir pielīdzināta citiem ienākuma veidiem un ieviesta arī ļoti komplicēta administrēšana ar ikmēneša atskaitēm. Salīdzinoši nesen tika ieviests ieguldījuma konta režīms, kura ietvaros nodokļi ir jāmaksā tikai, izņemot peļņu no šī konta. Tas ir ļoti pareizs un investīciju kultūru veicinošs aspekts. Bet diemžēl arī šeit ir viens trūkums: šobrīd investoram, nopērkot Latvijas uzņēmumu obligācijas un saņemot kuponus, emitents jau izmaksas brīdī ietur ienākuma nodokli, tātad ieguldījumu kontā tiek ieskaitīta summa pēc nodokļa un zūd arī ieguldījumu konta priekšrocība. Savukārt, ja investors caur ieguldījumu kontu nopērk, piemēram, Igaunijā emitētas obligācijas, viņa kontā ieskaita pilna kupona summu. Praksē tas nozīmē, ka tas, kurš ieguldījis Latvijas obligācijās, saņems nevis 100% no kupona summas, bet tikai 80%, savukārt ieguldītājs kādā Igaunijas emitenta obligācijās saņems 100% no kupona summas. Šādā veidā Latvijas emitenti tiek padarīti investoru acīs mazāk pievilcīgi.

FKTK izstrādātā 10 soļu programma ir svarīgs solis kapitāla tirgus attīstībā, taču ir virkne zemūdens akmeņu, kam ir nepieciešams pievērst uzmanību. Veicināt ieguldījumus vietējos vērtspapīros var vairākos veidos – gan paplašinot Altum Kapitāla fonda pilnvaras, ļaujot investēt arī vidējos uzņēmumos, gan atvieglojot nodokļu likumdošanu un administrēšanas procesu, vienlaicīgi saglabājot stingru kontroli.

Nopietnāk un mērķtiecīgāk būtu jāraugās uz finanšu pratības veicināšanu Latvijā, kur kaimiņvalstis mums ir soli priekšā. Es saskatu, ka Latvijā ir liels skaits potenciālo investoru, kuri gatavi veikt ieguldījumus obligāciju emisijās, izdevīgi investējot un reizē arī veicinot Latvijas uzņēmumus un kapitāla tirgu kopumā.