Zelta roboti • IR.lv

Zelta roboti

Lai gan šīs ziemas sacensību sezona noslēgusies, pagājušajā sestdienā Mārtiņu (pa kreisi) un Robertu sastapām trenējamies Siguldā. Foto — Ieva Salmane
Alise Zita Zeidaka

Latvijas kamaniņu sporta izlase šo sezonu noslēdza ar vēsturisku panākumu — pēdējā pasaules kausa posmā Sanktmoricā mūsu kamaniņu divnieki izcīnīja zeltu un sudrabu. Uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena savā debijas sezonā stāvēja Mārtiņš Bots (21) un Roberts Plūme (20), apsteidzot pieredzējušos brāļus Šicus

Ierodoties Sanktmoricā Šveicē, Mārtiņš komandas biedram un bērnības draugam Robertam jokojoties teica: šeit būsim trijniekā. Tomēr lielas cerības debijas gadā nonākt uz goda pjedestāla abi neloloja — starptautisku sacensību viņu karjerā līdz šim nav bijis daudz. Taču uzvara Sanktmoricā nav arī nokritusi no zila gaisa — jaunie sportisti to nopelnījuši ar smagu darbu un nopietnu attieksmi. «Ar viņu darba spējām nākotnes izredzes ir visaugstākās! Varētu rādīt mazajiem sportistiem, kā jātrenējas!» priecājas treneris Kristaps Mauriņš.

Mārtiņš atklāj — Sanktmoricā treniņu nedēļas sākumā rezultāti nebija tie labākie. Bet pēc veiksmīgi nobraukta sacensību pirmā brauciena viņš jutās pārsteigts un apjucis. «No otrās vietas bijām atrāvušies par septiņām sekundes simtdaļām. Tas ir ļoti daudz! Taču nedrīkstēja sapriecāties. Jānomierinās!» atceras Mārtiņš. Pēc otrā brauciena gan varēja ļauties emocijām. Jo viņi bija pirmie. «Sajūta tiešām bija superīga!»

Pēc finiša viņus apsveica izcilais Vācijas duets Toni Egerts un Saša Benekens, kas palika ceturtie, bet, kad puiši devās uz pjedestālu, sudraba medaļas ieguvēji brāļi Šici pat noņēmuši cepures. «Pirmajā sezonā šādi parādīt nervu noturību — cepuri nost! Priecājos, ka Latvijā ir spēcīga komanda, kas mums liek neatslābt un darīt vairāk, lai noturētu sevi līmenī,» saka Andris Šics. Arī viņam ar brāli Juri pirms vairākiem gadiem debijas sezonā izdevās uzkāpt uz pjedestāla, izcīnot otro vietu. «Tas bija ļoti motivējoši. Cerams, ka arī viņiem tā ir un nākotnē varam gaidīt lielas lietas,» piebilst Andris, priecādamies, ka leģendārajā panākumā — Latvijas dubultuzvarā pasaules kausa posmā — ar brāli izdevies ierakstīt arī savu uzvārdu. 

Uzvaras ballītes un šampanieša nebija — uzreiz bija jādodas uz viesnīcu un jāgatavo kamanas nākamās dienas stafetes sacensībām. Kad sniegputeņa dēļ tās atcēla, Roberts un Mārtiņš komandas busiņu stūrēja mājup.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu