Ir jomas, ko pandēmija skar drusku mazāk. Literatūrzinātnieki rokas dziļāk jau savāktajā bagātībā, lēnāk un smagāk, bet turpinās būvniecība, joprojām top kino
Arhitekts Reinis Liepiņš
Reinis Liepiņš vada biroju Sudraba arhitektūra, kura veikums ir arī kultūras telpa Hanzas Perons. Tā Latvijas balvām nule pievienojusies arī izvirzīšana prestižajai Mīsa van der Roes jeb Eiropas Savienības laikmetīgās arhitektūras balvai. «Parasti vēsturiskā mantojuma ēkām saglabā ārpusi, gandrīz pilnīgi pārveidojot iekšpusi. Mēs gājām pretējo ceļu. Radās ārējais stikla «rāmis»: ienāc iekšā, un ēka sagaida kā namamāte.»
Latvijā ir augsts arhitektūras potenciāls, saka Reinis, vidi nozīmīgi veido jaunie, nelielie arhitektūras biroji, to idejas parādās arī starptautiskajā apritē. Diemžēl jaunie nepiedalās Latvijas vides veidošanā atbilstoši savam talantam. Kaut vai tāpēc, ka valsts un pašvaldību iepirkumos svarīgākais kvalitātes kritērijs ir apgrozījuma lielums. «Tad jau izrādes režisors arī būtu jāizvēlas pēc pagājušā gadā saņemtās algas lieluma!» Bremzē arī birokrātija. «Konstantīns Pēkšēns sava 68 gadus ilgā mūža laikā ir uzbūvējis 250 ēku, Eižens Laube — ap 200. Mūsdienu Latvijas arhitektiem līdz tādai produktivitātei nenonākt, jo reizēm lielāko daļu laika aizņem papīru rakstīšana.»
Privātuzņēmējiem, arī arhitektiem, šis gads nav bijis viegls, tomēr joprojām, kaut arī ar sarežģījumiem un lēnāk, notiek darbs pie vairākām nozīmīgām kultūras būvēm.
Toties šis ir laiks, lai domātu par kvalitatīvu nākotni, arī kultūras telpām. «Skaidrs, ka publiskais apmeklējums samazināsies, tāpēc jādomā, kā lielās zāles padarīt mazākas, mazās — plašākas. Priecājos, ka nopietni izkustējies jautājums par koncertzāles būvēšanu, bet saprotu arī tos, kam liekas, ka tagad, kad gandrīz viss ir apstājies, nav īstais brīdis domāt par tādām lietām. Tomēr, kad pienāks «īstais brīdis», jābūt skaidrībai, kur un kā, lai varētu uzcelt labāko. Manuprāt, tai vietai jābūt tīrai, lai koncertzāle būtu transformējama, lai nākotnē varētu kaut ko piebūvēt klāt, lai būtu ērti to apkalpot. Rīgā brīvas zemes ir gana, ēka nedrīkst būt iespiesta.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.