Attālinātās mācības rada daudzas blaknes, no kurām visbīstamākā — no izglītības laivas var izkrist skolēni, kuriem pašlaik mācībās trūkst atbalsta. Taču profesore Linda Daniela saskata arī ko labu — nākotnē attālinātās mācības būtu izmantojamas, lai visiem bērniem būtu pieejama laba izglītība
Kopš rudens brīvdienām oktobrī 7.—12. klašu skolēni nav bijuši skolā, arī vairums mazāko bērnu skolotājus un klasesbiedrus nav redzējuši mēnešiem ilgi. Visiem ir skaidrs, ka attālinātās mācības ir sašķobījušas tradicionālās izglītības pamatus un mācīšanās procesā nekas vairs nav kā ierasts.
Pēc sarunām, sarakstēm un ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka skolēniem kļūst aizvien grūtāk sevi motivēt, vecāki ir noguruši darbu apvienot ar mājskolotāju pienākumiem, bet pedagogi sāk satraukties par sekmju pasliktināšanos. Taču tās ir tikai runas emociju uzplūdā. Nav pētījumu, kas uzrādītu pandēmijas ietekmi uz bērnu izglītošanos, nav datu, kas ļautu mērīt, cik slikta patiesībā ir situācija.
Kā attālināto mācīšanos pandēmijā vērtē digitālās izglītības pētniece profesore Linda Daniela? Pie kādiem secinājumiem viņa nonākusi, valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai pētot digitālo rīku izmantojumu mācību procesā?
Ko jums nācies dzirdēt par šo mācību gadu, kas lielākoties noritējis attālināti?
Tajā, ko dzirdu, ir divi lieli grāvji — vai nu ir traki, vai arī ir atrasts labs risinājums. Ir interesanti pieredzes stāsti, jo daudzi skolotāji ir atraduši labus digitālos rīkus un izmanto tos situācijās, kad šķietami tas nav iespējams. Labs piemērs ir Solfeg.io, kas ir Mūzikas akadēmijas absolventes Laumas Kazakas radīta lietotne mūzikas mācīšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.