Kad Aivars Lembergs spriganā solī pirmdien ieradās Rīgas Apgabaltiesā uz sprieduma pasludināšanu 12 gadus ieilgušajā tiesvedībā, viņš atklāja, ka slēpojot no rīta izmežģījis kāju. Tā nebija dienas lielākā neraža viņam — drīz tiesa pasludināja Lembergu par vainīgu smagos noziegumos, piesprieda piecus gadus cietumā un lika apcietināt uzreiz tiesas zālē. Lembergs aiz restēm būs krietnu laiku.
Man šis pirmās instances tiesas spriedums šķiet ļoti nozīmīgs Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Kukuļņemšanā, noziedzīgas naudas legalizēšanā un īpašumu slēpšanā par vainīgu ir atzīts oligarhs, kas gadiem izmantojis no Krievijas tranzīta trubas slēpti nokāsto piķi, lai uz citu rēķina kļūtu pasakaini bagāts un indētu Latvijas valsti. Raustītu politiskās sviras un medijus, izvēlētos «savu» prezidentu, «sadotu pa rīkli» ģenerālprokuroram, vilcinātu tiesāšanu. Process vēl nav galā, bet ir labi, ka Latvijā tiesai ir drosme taisni spriest arī par varas pārstāvjiem, ne tikai sīkiem zagļiem.
Tikai sakritība — Lembergs nonācis cietumā un uz vāka tieši šim Ir numuram, kas iezīmē pārmaiņas arī mūsu žurnāla komandā.
Mīļie lasītāji, man šobrīd ir nepieciešama nopietna pauze, lai atgūtu spēkus. Vīra pēkšņā nāve, ieilgusī pārslodze darbā un smacējošā pandēmijas realitāte ar valdības kļūdām, kas katru dienu prasa dzīvības, — šis Covid-19 mezgls man kļuvis pārāk ciešs un sāpīgs. Kamēr līdz rudenim veltīšu laiku tā atraisīšanai, galvenā redaktora pienākumus pildīs kolēģis Pauls Raudseps un lieliskā Ir komanda katru nedēļu turpinās veidot vislabāko žurnālu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.