Mainu ēveli pret slauceni • IR.lv

Mainu ēveli pret slauceni

Agris Šķēle, z/s Cīrulīši saimnieks. Foto — Andris Vanadziņš
Andris Vanadziņš

Pirms  10 gadiem Agris Šķēle aizbrauca peļņā uz lauku saimniecību Vācijā. Tur ieguva ko vērtīgāku par algu — pieredzi un pārliecību «es arī tā varu!». Tagad vācu lauksaimnieki var braukt pie viņa uz Ošupes pagasta Cīrulīšiem, lai apgūtu straujas izaugsmes pieredzi

Februāra pamatīgajā salā Cīrulīšu govis un teles vaļējās kūtīs un sniegotajos aplokos moži gremo smaržīgu skābbarību un mazliet līdzjūtīgi noraugās uz cilvēkiem, kuri, aukstumā sarāvušies, piegādā viņām barību. «Govij komforta temperatūra ir -5 grādi, tad viņa jūtas vislabāk. Galvenais ir laba barība, tīrs ūdens un svaigs gaiss, tad lopiņš ir veselīgs un saražo nepieciešamo siltumu arī pamatīgā salā,» spartiskā dzīvesveida labvēlīgo ietekmi uz govju pašsajūtu skaidro saimnieks Agris Šķēle.

Lai arī laukos dzimis un audzis, par profesionālu lauksaimnieku Agris kļuva draņķīga negadījuma dēļ. Amatniecības vidusskolā viņš apguva stila mēbeļu galdnieka profesiju un, pabeidzis mācības, sāka jau strādāt Rīgā. Taču tad jaunajam meistaram nozaga ilgi un rūpīgi gādātos dārgos darba instrumentus. Palicis bez iespējas strādāt un nopelnīt jaunus, viņš devās uz Vāciju. Paziņas palīdzējuši atrast darbu kādā piena lopkopības saimniecībā, un tur Agris atskārtis, ka jau pasen lolotā iecere mainīt ēveli pret slauceni nebūt nav zemē metama.

«Sākumā vācu piensaimniecību līmenis — kūtis, barības sagādes tehnika, izslaukumi — šķita nesasniedzams. Taču strādāju, skatījos un sāku prātot, kāpēc gan tā saimniekot nevarētu arī mājās?» stāsta Agris. Lubānas līdzenumā viņš atgriezās jau ar gatavu Cīrulīšu izrāviena plānu, kurā bija divas prioritātes — studijas Lauksaimniecības universitātē un jaunas kūts celtniecība.

Brūnās ciltsmātes

Tukšā vietā jaunajam censonim nebija jāsāk, jo Cīrulīšos jau saimniekoja Agra vecāki. Deviņdesmitajos viņi sāka ar vienu gotiņu, mēģināja audzēt cūkas. Suķi auga smuki, taču pārdot gaļu kaut vai par pašizmaksu tolaik bija gandrīz neiespējami, tāpēc viņi pievērsās piena lopkopībai. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu