Piņķerīgā palīdzība • IR.lv

Piņķerīgā palīdzība

1
Pauls Raudseps

Pabalstu sistēmas mērķēšana var likties loģiska, bet izrādīties lēna un netaisna

Kaismīgās pēdējo nedēļu diskusijas par 500 eiro pabalstu bērniem pandēmijas laikā atsauc atmiņā savulaik populāro, bet šobrīd reti pieminēto jēdzienu — «universālais pamatienākums».

Doma ir vienkārša. Valsts katram iedzīvotājam regulāri izmaksā kādu naudas summu. Gan bagātiem, gan nabagiem, gan strādājošiem, gan darbu meklējošiem, gan vienkārši mājās uz dīvāna gulošiem un TV blenzošiem. Pirms dažiem gadiem tas bija modes kliedziens Silīcija ielejas it kā sociāli atbildīgāko miljonāru un miljardieru aprindās. Pasaules mediji uzmanīgi sekoja pilotprojektam Somijā, kur valdība divus gadus maksāja diviem tūkstošiem nejauši izvēlētu bezdarbnieku 560 eiro mēnesī.

Lai gan ideja vienkārša, tās atbalstītāji iedalāmi (vismaz) trijās grupās ar atšķirīgām interesēm un argumentiem.

Vieni universālo pamatienākumu uzskata par vienkāršāko veidu pārdalīt naudu par labu mazturīgajiem un tā mazināt nevienlīdzību. Vīzija skaidra, bet grūti tai atrast plašu politisko atbalstu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu