Laikā, kad uzturamies savās mājās vairāk nekā citur, kvalitatīva un izklaidējoša satura radīšanai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Ierobežojumi, drošības pasākumi, pulcēšanās un klātienes pasākumu samazināšanās ietekmē arī izklaides industriju un to, ko un kā skatāmies savā brīvajā laikā. 2020. gads, iespējams, ir pagrieziena punkts veidam, kā turpmāk arvien lielāka daļa pasaules iedzīvotāju patērēs izklaides saturu – filmas, seriālus, šovus utt.
Viens piemērs – dažu mēnešu laikā, kad pagājušā gada sākumā visa pasaule pandēmijas dēļ tika “ieslēgta” mājās, straumēšanas serviss Netflix ieguva ap 16 miljonu jaunu klientu. Pieprasījums pēc aizraujoša, izklaidējoša satura, kas būtu interesants dažādām auditorijām, pieauga, vienlaikus drošības un fiziskās satikšanās ierobežojumi satura radītājus skāra tieši tāpat kā ikvienu. Radīt saturu kļuva grūtāk – finansiālu, veselības un drošības apsvērumu dēļ.
Latvijas skatītājiem ir pieejams gan ārvalstu, gan vietējais izklaides saturs, tāpēc arī mūs ietekmē ierobežojumu radītās izmaiņas industrijā. Pašlaik mēs redzam, ka izmaiņas kino industrijā ir bijušas iespaidīgas. 2020. gada nogalē televīzijā un straumēšanas platformās varējām redzēt Holivudā gada sākumā tapušās filmas, no kurām dažām nepaspēja noorganizēt tradicionālās pirmizrādes kinoteātros. Pat lielās kino kompānijas, piemēram, Warner Brothers pandēmijā pārceļ dažu savu lielbudžeta filmu pirmizrādes uz straumēšanas servisiem, bet kinoteātros rāda tikai tajās valstīs un tur, kur nav pieejams konkrētais straumēšanas kanāls.
Filmēt un veidot saturu kļuvis sarežģīti – samazinātas ceļošanas iespējas, vairāk izdevumu un potenciālo izmaiņu filmēšanas grafikos komandu pārstāvju veselības dēļ. Plānošana kļuvusi neparedzamāka, jo ārējie apstākļi vairāk nekā agrāk var ietekmēt gan ražošanu, gan filmu izrādīšanu skatītājiem. Līdz pandēmijai kinoteātru gada plāns un nedēļas nogaļu pirmizrāžu kalendārs bija saplānots un pārpildīts. Tomēr bez apmeklētājiem un reklāmām šajā kanālā industrijai nav iespēju adekvāti samaksāt filmēšanas komandām par jaunu projektu radīšanu.
Līdz ar izklaides satura masveida pārlikšanu uz televīziju un straumēšanas servisiem mainās arī veids, kā tiek reklamēti jaunumi. Ciklam pārtrūkstot un profesionāļiem ilgstoši uzturoties dīkstāvē, paredzams, ka satura radīšanas nozarē efekts būs jūtams līdz pat 2024. gadam.
Eksperti lēš, ka aptuveni 60% no filmu industrijas izjutīs būtisku ietekmi uz turpmāko gadu darbību. Straujāk var augt dokumentālā satura veidošana, kas prasa mazākus cilvēkresursus, kā arī animācija.
Jautājums ir, vai pēc pusgada būs, ko piedāvāt skatītājiem, ja pat Holivudu būtiski ietekmē Covid-19? Manuprāt, ir sācies aktīvs laiks radošiem vietējā satura projektiem. Filmu vietu arvien vairāk ieņem seriāli, turklāt – vietēji ražotie, jo tos mazāk ietekmē ceļošanas aizliegumi.
Pagājušā gada pavasarī un vasarā Latvijā bija TV seriālu pārpilnība, kopumā 2020. gadā radot vismaz 12 jaunus seriālus. Tas ir signāls, ka arī šogad turpinās augt pieprasījums pēc tāda izklaidējoša satura, kas ir domāts dažādām auditorijām un interesēm.
Pirmspandēmijas laikā seriāliem bija garas sezonas un īsas sērijas – līdz pat 80 sērijas pa 25 minūtēm katra. Tagad pieprasītāks seriālu formāts ir garākas sērijas, īsākas sezonas un iespēja skatītājam tās skatīties sev ērtā laikā un vietā, tātad – straumēšanas platformas un digitāls veidols. 2020. gadā Latvijā parādījās miniseriāli un filmām pietuvinātas stundu garas sērijas, piemēram, dokumentālais Estonia izpētes stāsts vai kriminālais trilleris Tunelis. Lai piesaistītu arvien gudrākā un prasīgākā skatītāja uzmanību, seriālu garums tiek arvien saīsināts, vienu sezonu veidojot 8 līdz 14 sēriju garumā.
Latvijas skatītājam vistuvākā ir drāma, romantiska sižeta stāsti, animācijas filmas un detektīvseriāli, kam seko tādi žanri kā komēdijas, asa sižeta filmas un trilleri. Ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts bērnu auditorijai, tas sakrīt ar vispārējām tendencēm pasaulē. Vietējais skatītājs pandēmijas ietekmē kļuvis gan digitāli zinošāks, gan arī prasīgāks un nepacietīgāks, kaut arī salīdzinoši vēl ir konservatīvs. Jaunumi tiek pieņemti ar nelielu pretestību, bet vienlaikus skatītāji vēl arvien ir arī uzticami, lojāli ierastajiem kanāliem un pacietīgi gaida nākamos piedāvājumus, īpaši ar Latvijas aktieru dalību.
Jaunākās paaudzes, 18 līdz 22 gadus veci skatītāji, jau ir pieraduši dzīvot multiekrānu vidē, atrast un salīdzināt konkurējošus piedāvājumus, izvēlēties tieši viņiem ērtāko risinājumu iecienītās izklaides baudīšanā un justies brīviem savā izvēlē, tāpēc digitālie kanāli turpina straujo attīstību. Viņi arī ir gatavi maksāt, ja serviss ir ērts un saturs – saistošs.
Satura radītājiem digitālā vide nākotnē būs arvien kārdinošāka. Virtuālie “seti”, fotoreālistisks vizuālais atainojums, digitālais fons un dažādi risinājumi, kas rada lielāku klātbūtnes efektu būs tuvāko gadu nozares prioritāte. Ir sasniegts tas brīdis, kad tikai ar datora palīdzību iespējams izveidot visus iecerētos kadrus.
Latvijā 2021. gadā plānots vislielākais seriālu skaits Latvijas pēdējās neatkarības periodā. Latvijā radītie seriāli, salīdzinot ar pasaules projektiem, ir mazbudžeta, bet pandēmijas dēļ tas rada priekšrocības un lielākas pielāgošanās iespējas. Seriāls ir arī draudzīgāks formāts skatītājam – filmas garums neļauj detalizēti izstāstīt lielu stāstu, tāpēc tā sadalīšana sērijās rada optimālāku veidu sižeta attīstībai un radošu ieceru risinājumiem.
Arī ģimenēm Latvijā arvien pieņemamāks būs tā saucamais multi-screening jeb vairāku viedierīču vai televīzijas kanālu skatīšanās paralēli. Lai gan ikdienas paradumi nav krasi mainījušies un aktīvākais skatīšanās laiks šobrīd ir līdzīgs pirmspandēmijas rādītājiem, turpmāk būs jāizdara izvēle par ērtāko un arī drošāko izklaides satura formātu. Līdz ar ierīču un dažādu kanālu tehnoloģisko saplūšanu arvien pieprasītāks būs “saturs pēc pieprasījuma” (video on demand) un vietējais saturs arvien biežāk būs pirmā izvēle.
Pagaidām nav neviena komentāra