Pandēmijas dēļ Latvija šogad palikusi bez plāna, kā uzlabot vēža ārstēšanu. Lai gan mediķi turpina ikdienas darbu arī bez tā, Onkologu asociācijas vadītājam Jānim Eglītim ir skaidrs — izpildāmu valsts mērķu nospraušana palīdzētu onkoloģijas pacientiem
Kā pandēmija ietekmē onkoloģiju — pagaidām tas nav izpētīts. Taču onkologs Jānis Eglītis, pieņemot pacientus gan Onkoloģijas centrā, gan privātās ārstniecības iestādēs, novērojis — kopš janvāra vidus pacientu skaits ir samazinājies. Un aizvien biežāk viņš redz vēlīnā stadijā ielaistus vēžus. Covid-19 pandēmijas dēļ nav nekādu ierobežojumu pakalpojumu saņemšanai onkoloģijā, tomēr bailēs inficēties ar bīstamo koronavīrusu vai bažās par pārslogoto mediķu apgrūtināšanu daudzi atlikuši vizīti pie ārsta. Bet Latvijā jau pirms pandēmijas trešdaļa vēžu bija atklāti vēlīni.
Jau rudenī valdībai vajadzēja apstiprināt onkoloģijas pacientu ārstēšanas uzlabošanas plānu nākamajiem trim gadiem. Pandēmijas dēļ plāna izstrādi atlika uz vēlāku laiku, to veidos 2022.—2024. gadam. «Pēc būtības tas neietekmē mūsu ikdienas darbību,» Zoom intervijā mierīgi saka Jānis Eglītis. Lai gan viņš tikko iznācis no Onkoloģijas centra operāciju zāles, datora ekrānā izskatās možs un enerģisks. Iemalkojis kafiju, viņš uzsver, ka plāns «ļauj strukturētāk orientēties uz mērķiem». Būtiskākais no tiem — panākt, lai divas trešdaļas no uzaicinātajiem cilvēkiem atsauktos uz vēža skrīninga jeb profilaktisko izmeklējumu iespēju. Tas ļautu slimību «izķert» agrīnajās vai pat pirmsvēža stadijās.
Pēdējos desmit gados bijuši dažādi labi plāni pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijā, bet mazā veselības budžeta dēļ daudz kas palicis neizdarīts. Tāpēc Eglītis kā Onkologu asociācijas vadītājs apņēmies gādāt, lai nākamais plāns būtu īstenojams. Pērn pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles iniciatīvas darbu sāka domnīca, kurā risinājumu idejas apspriež gan Veselības ministrijas ierēdņi, gan mediķu un pacientu organizāciju pārstāvji. Paredzētas vēl divas tikšanās, pēc kurām līdz rudenim taps jaunais plāns.
Viens no pirmajiem uzdevumiem būtu izveidot «dzelteno koridoru», lai izmeklējumus un ārsta konsultācijas divu nedēļu laikā nodrošinātu pacientiem, kuriem pastāv aizdomas par slimības atgriešanos. Kopš 2017. gada darbojas «zaļais koridors» onkoloģijas pacientiem, kam vēzis atklāts pirmo reizi. «Taču, ja vēzis piesakās otrreiz, nereti tas ir daudz agresīvāks, un drīza ārstēšana ir ļoti būtiska,» saka Eglītis. Pašlaik šiem pacientiem uz datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumiem jāgaida rindā vairāki mēneši. Problēma ir tikt arī uz speciālistu konsultācijām, jo trūkst onkologu un ķīmijterapeitu. Lai to risinātu, varētu ieviest ārstu palīgus-koordinatorus ar uzdevumu noorganizēt, ka katrs pacients pāris nedēļu laikā piekļūst vajadzīgajiem izmeklējumiem un konsultācijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.