Viens no būtiskiem pēdējā gada laikā piedzīvoto pārmaiņu elementiem bija ārkārtīgi straujā procesu digitalizācija kā tiešas sekas cilvēku saskarsmes ierobežojumiem. Vēl aizvadītā gada aprīlī Microsoft vadītājs Satja Nadella (Satya Nadella) uzsvēra: “Mēs esam piedzīvojuši divu gadu vērtu digitālo transformāciju divu mēnešu laikā.” Dinamiskās pārmaiņas turpinās un, lai izmantotu digitālās transformācijas sniegtās priekšrocības, ir nepieciešama pārdomāta stratēģija un neatlaidīgs darbs tās īstenošanai.
Pēc Microsoft pasūtījuma decembrī veiktais Norstat pētījums par Latvijas iedzīvotāju digitālajām prasmēm liecina, ka pēdējā pusgada laikā attālināti strādājuši 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Pirms Covid krīzes attālinātais darbs Latvijā nebija populārs – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gada aprīlī attālināti strādāja 22% Latvijas iedzīvotāju, kas jau tad bija astoņkārtīgs (!) pieaugums pret 2019. gadu.
Vai esam gatavi digitālajai transformācijai?
Vietā ir jautājums: vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi straujai pārejai ne tikai uz attālinātu savu ierasto darba pienākumu veikšanu (kas vairumā gadījumā nav pārlieku sarežģīti), bet uz pilna mēroga valsts digitālo transformāciju, kas ietver fundamentāli jaunu zināšanu un prasmju apguvi gandrīz ikvienas profesijas pārstāvim? Ļoti svarīgi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi nozīmīgu Latvijas digitālās transformācijas stratēģiju – Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam. Tās pašlaik ir publiskajā apspriešanā pirms tālākas virzības pieņemšanai Ministru kabinetā. Dokumentā digitalizācijas turpmākā attīstība ir definēta kā itin visas nozares caurvijošs elements, bet īpaši skar tādas jomas kā inovācijas un zinātni, izglītību, veselības aprūpi, iekļaujošu sabiedrību un darba tirgu, infrastruktūru, reģionālo attīstību, vidi un enerģētiku.
Stratēģija visai precīzi iezīmē galveno Latvijas problēmu ceļā uz digitālo pārveidi – cilvēkkapitālu. No vienas puses, uzlabojumus digitālo pakalpojumu ieviešanā valsts pārvaldē un uzņēmumos kavē kvalificētu speciālistu trūkums. No otras puses, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pietrūkst pat tā dēvēto digitālo pamatprasmju, kas tālāk atspoguļojas kūtrajā uzņēmumu pārejā uz procesu digitalizāciju. VARAM dokuments rāda, ka tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem piemīt digitālās pamatprasmes (ES vidēji 58%). Šis rādītājs sociālo rezultātu pārskatā ir atzīmēts kā kritisks. Savukārt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares speciālisti, lai gan ir augstas kvalitātes, veido pārlieku mazu darbaspēka daļu – 1,7% Latvijā iepretim 3,9% vidēji ES.
Digitālās prasmes – nepietiekamas
Digitālās transformācijas pamatnostādņu projektā iezīmētās problēmas lielā mērā sasaucas ar Norstat aptaujas datiem. Tikai 31% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotajiem atzina, ka viņu prasmes un zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu ar jaunajiem digitālajiem rīkiem un konkurētu digitālās pārveides laikmetā. Un, lai gan samērā liela aptaujāto daļa – 33% – atzina, ka pēdējo sešu mēnešu (t.i., Covid krīzes) laikā ir apguvuši jaunas digitālās zināšanas un prasmes, 76% no viņiem to bija paveikuši pašmācības ceļā. Kas vairumā gadījumu varētu liecināt, ka apgūtās prasmes būtu pilnveidojamas.
Pētījumā arī iezīmējas vairāki problēmu bloki, kas saistīti ar digitālo zināšanu un prasmju atšķirībām. Pirmkārt, liela plaisa ir vērojama starp vīriešiem un sievietēm. Ja 40% vīriešu ir pārliecināti, ka viņu digitālās prasmes ir atbilstošas digitālās transformācijas laikmeta prasībām, tad sieviešu vidū šis īpatsvars ir tikai 23%. Tajā pašā laikā digitālās prasmes profesionālās pilnveides kursu ietvaros (otra biežākā atbilde pēc pašmācības) pēdējos sešos mēnešos ir apguvuši 24% aptaujāto sieviešu iepretim tikai 13% vīriešu.
Otrkārt, atšķirības ir vērojamas arī starp vecuma grupām. Ja 20–29 gadus vecu jauniešu vidū savas prasmes kā atbilstošas digitālās transformācijas laikmeta prasībām atzina 53% no aptaujātajiem, tad 40–59 gadus vecu profesionāļu vidū tie bija 22%, bet starp 60–74 gadus veciem senioriem – vairs tikai 13%. Profesionālās pilnveides kursus pēdējos sešos mēnešos ir apmeklējuši tikai 12% senioru vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Trīsdesmitgadnieku vidū šis īpatsvars bija 27%.
Trešā plaisa iezīmējās starp Rīgu, Pierīgu un reģioniem. Ja pēdējo sešos mēnešos jaunas digitālās prasmes Pierīgā bija apguvuši 38% aptaujāto, tad Kurzemē un Vidzemē – tikai 28%. Ja šajā laikposmā atbilstošus profesionālās pilnveides kursus bija apmeklējuši 27% no digitālo prasmju apguvējiem Latgalē, tad Vidzemē – tikai 8%. Pēdējos sešos mēnešos attālināti bija strādājuši 48% aptaujāto Pierīgā un 46% Rīgā, bet Kurzemē un Vidzemē tie bija attiecīgi tikai 26% un 29%.
Tādēļ lieliski, ka VARAM sagatavotajās Digitālās transformācijas pamatnostādnēs parādās atziņa: “Lai nodrošinātu iespēju apgūt digitālās pamatprasmes katram iedzīvotājam, kam tās nepieciešamas neatkarīgi no vecuma, sociālā statusa un nodrošinātības līmeņa, to vidū bērniem, jauniešiem, MVU, nodarbinātajiem, izglītības jomas personālam, sievietēm, darba meklētājiem, personām ar īpašām vajadzībām, senioriem, digitālajiem aģentiem u.c. sabiedrības grupām, nepieciešama dažādu institūciju, NVO un sociālo partneru koordinēta sadarbība.”
Jāpārrauj apburtais loks
Noteikti pašlaik ir nepieciešams arī precīzi mērķēts, ilgstošs un konsekvents ES fondu un valsts budžeta līdzekļu ieguldījums, lai pārrautu apburto loku, ko izraisa arī VARAM dokumentā atzītais fakts, ka “līdz šim mācības digitālo pamatprasmju apguvei, ko nosaka ES digitālo kompetenču ietvars, iedzīvotājiem nenodrošina neviena no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām vai organizācijām.” Tāpēc ir svarīgi koncentrēt visas sabiedrības spēkus, lai risinātu šo problēmu, kas ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lai aktīvi atbalstītu mūsdienīgu zināšanu apguvi visā pasaulē, Microsoft ir uzsācis globālu iniciatīvu, kuras ietvaros kopā ar Latvijas Universitāti un citām Baltijas augstskolām esam izveidojuši ikvienam pieejamu Baltijas digitālo prasmju pilnveides programmu. Tās mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem apgūt digitālās zināšanas un prasmes, kas paaugstinās konkurētspēju nākotnes darba tirgū. Straujā notikumu attīstība ir apliecinājums, ka mēs vairs nedrīkstam kavēties ne dienu, ja vēlamies saglabāt un uzlabot Latvijas potenciālu globālajā konkurencē jaunajos apstākļos.
Pagaidām nav neviena komentāra