Rings mani neinteresē

Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis stāsta, kāpēc krīzē sadarbība var izrādīties labākā biznesa stratēģija

Labām lietām jānobriest. Amatalus darītāji to zina. Tāpēc krīzes laiku izmanto radošiem eksperimentiem. Iespējams, kāda no klusajā periodā izdomātajām jaunajām garšām vēlāk kļūs par hitu un nesīs uzņēmumam arī peļņu, pieļauj Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Tomēr, lai nenoslīktu «Covid-19 okeānā», svarīgi arī turpināt darbu. 

Kā to izdarīt, ja svētku galdi aizvien biežāk paliek neuzklāti, bet krogu durvis ir ciet? Mazie ražotāji kā īsti amata brāļi iemācījušies padot cits citam roku. Nevis ar konkurentu iziet uz divcīņu, kurā uzvarēt var tikai viens, bet paņemt viņu aiz rokas un kopējiem spēkiem iegūt daudz plašāku darba lauku. Radīt iespējas, kur līdz šim to nemaz nebija. 

Vai iegūt sev jaunu auditoriju vienmēr nozīmē to atņemt kādam citam?
Man šķiet, ka tam nekad to nevajadzētu nozīmēt. Veiksmīgas uzņēmējdarbības uzdevums ir nevis resursus pārdalīt, bet radīt pievienoto vērtību. Pieņēmums, ka tirgus apjoms un lielums ir fiksēts, paredzētu, ka cilvēkiem nav nekādu radošo spēju izveidot kaut ko jaunu un to attīstīt. Tāpēc bieži vien tieši sadarbība ir labākais veids, kā strādāt, jo ļauj radīt pievienoto vērtību. Saredzēt jaunas nišas un pircēju vajadzības. It īpaši maza uzņēmuma mērķim vajadzētu būt tieši pretējam — nevis pārdalīt, bet kopradīt.

Ko jūs domājat ar vārdu «kopradīt»? Tie ir konkrēti produkti vai drīzāk kopējas biznesa vides veidošana?
Var dzīvot divās dažādās Latvijās. Vienā — katrs latvietis otram ir visgaršīgākais ēdiens. Katrs velk deķi uz savu pusi. Bet ir arī otra Latvija, kurā ir Dziesmusvētki, Baltijas ceļš un Dod pieci!. Apbrīnojama cilvēku spēja sadarboties lielas idejas vārdā, lai kopradītu. Mani iedvesmo dzīvošana šajā otrajā Latvijā, kurā mēs kopradām, nevis kopkašķējamies.